Dzimušie un mirušie vienādā skaitā
Liepājas Dzimtsarkstu nodaļā apkopota informācija par maiju. Šis mēnesis īpaši izceļas ar to, ka reģistrēto jaundzimušo un reģistrēto mirušo skaits ir vienāds – 80. Jūnija sākumā slimnīcā svinīgos apstākļos savas meitiņas Emīlijas Rolles dzimšanas apliecību saņēma viņas vecāki Jānis un Jana. Arī šādu pakalpojumu piedāvā Dzimtsarakstu nodaļa.
Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa pastāstīja, ka priecīgs bijis aprīlis, kad reģistrēti 95 bērni un tikai 82 mirušie. Vai šī tendence, kad jaundzimušo skaits apsteidz mirušo skaitu, turpināsies, pagaidām vēl grūti spriest, jo gads tikai pusē. Šajā pusgadā vēl vērojama tāda tendence, ka laulību vairs nav tik daudz kā pērn. Ir brīvas vietas laulību reģistrācijai kā augustā, tā septembrī. Laulību skaits maijā salīdzinājumā ar aprīli ir nedaudz lielāks. Šā gada 5 mēnešos bijušas 156 laulības, pērn tajā pašā laikā – 188. Dzimtsarakstu nodaļas darbiniecēm ļoti darbīgs solās būt 20. un 21. jūnijs, kad salaulāsies attiecīgi 14 un 11 pāru. Šajās dienās viena ģimene atzīmēs arī savas Zelta kāzas, viena – Sudrabkāzas.
Aprīlī bijis bagāts zelta kāzu birums, kad liepājnieku ģimenes atzīmēja kopā nodzīvotus 50 gadus. Tie, kuri aizgāja uz Dzimtsarakstu nodaļu un pieteica savus svētkus, saņēma Pilsētas domes Pateicības rakstu un arī naudas dāvinājumu. Aprīlī Zelta kāzas svinēja šādas ģimenes: Bobrovi, Pereņeveci, Glupaki, Popiki, Laivenieki, Šarandovi, maijā – Brasi, Vostrovi. Skripauski atzīmēja savas Dimanta kāzas, bet Mironovi – Smaragda.
Aprīlī un maijā divi vārdi doti desmit meitenēm un septiņiem zēniem. Piecos mēnešos par vispopulārāko meiteņu vārdu kļuvis Paula (7 reizes), tad – Evelīna un Alise (5), Amanda un Anna (4). Zēniem līderos ir Roberts un Daniels (6), otrajā vietā – Markuss un Kārlis (5), trešajā – Miks un Adrians (4). Diviem puikām šogad dots vārds Jānis.
Valdība ir akceptējusi vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kas paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību, jau sasniedzot 15 gadu vecumu. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams. taču vēl ir jāpagaida, kad šo likumu apstiprinās Saeima, un tas varot notikt tikai šā gada beigās.
Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā jaunas pases saņemšanai. Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un jaunietis pilnvērtīgi varētu izmantot tam ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, pēc jaunā likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka nepilngadīga persona ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar Bāriņtiesas lēmumu drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību jau no 15 gadu vecuma.
Uzziņai
2008.gada aprīlis 2008.gada maijs
Jaundzimušie 95 80
tajā skaitā zēni 45 41
t.s. latvieši 28 26
latviešu jauktās ģimenēs 7 6
meitenes 50 39
t.s. latvietes 26 25
latv.jauktās ģimenēs 5 8
Miruši 82 80
Līdz 60 gadu vecumam 20 21
Vīrieši 48 33
Latvieši 18 19
Sievietes 34 47
Latvietes 19 20
Laulības 33 40
t.sk. baznīcā 4 6
latviešu pāri 12 27
latviešu jauktās ģimenes 9 4
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”