Gruzijas valdošā partija “Gruzijas sapnis” šo likumprojektu atkārtoti iesniedza parlamentā šī mēneša sākumā, gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas “darbojas ārvalsts interesēs”.

Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā “ārvalstu ietekmes aģentiem”.

Likumprojekta pretinieki dēvē to par “Krievijas likumu” un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

Skandējot “Nē Krievijas likumam!” un vicinot Gruzijas un Eiropas Savienības karogus, protestētāji sapulcējās pie parlamenta ēkas, kur tieslietu komiteja rīkoja pirmo sēdi par šo likumprojektu. Pirms tam deputāti komitejas sēžu zālē sakāvās.

“Mēs noraidām šo likumu, kas ir antieiropeisks, tas ir Krievijas drakoniskā likuma kopija,” sacīja viens no demonstrantiem.

“Ar šādiem antidemokrātiskiem likumiem Gruzija netiks uzņemta ES, tāpēc mēs neļausim to pieņemt,” sacīja cits protestētājs.

“Gruzija pieder Eiropai, tā nekad vairs nebūs Krievijas pagalms,”

viņš piebilda.

Pagājušajā nedēļā aptuveni 8000 cilvēku Tbilisi centrā sarīkoja mītiņu pēc valdošās partijas negaidītā paziņojuma, ka tā maijā plāno pieņemt šo likumprojektu.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās.

Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs. Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.