Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus.

Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ”Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu.

Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu. 

Līdz ar Kariņu demisionēšanu būs kritis viss Ministru kabinets, tādējādi paverot ceļu jaunas valdības izveidošanai ar “Jauno vienotību” (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem” kā tās potenciālo kodolu.

Kariņa palikšana amatā pēc paziņojuma par sarunu sākšanu par citu valdību ir bijusi viena no pretenzijām, kuru izvirzīja līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”, uzsverot, ka tādējādi tiekot pārkāpta Satversme.

Saskaņā ar likumu Ministru kabineta locekļi pēc valdības atkāpšanās turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, – ja vien parlaments līdz tam nav nebūs lēmis kā citādi.

“Jaunā vienotība” trešdien, 16. augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu, aģentūrai LETA sacīja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Par to partijai jālemj, jo par demisiju un atteikšanos atkārtoti kandidēt uz premjera amatu pirmdien paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

Plašākus komentārus gan ministre nesniedza.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc ceturtdien, 17. augstā paredzētās tikšanās ar līdzšinējo premjeru Krišjāni Kariņu (JV) sāks politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām un no politiķiem sarunās par jaunās valdības veidošanu sagaida arī programmatisku plānu par valstij nekavējoši veicamajiem darbiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Ņemot vērā Ministru prezidenta paziņojumu par nodomu Valsts prezidentam iesniegt savas valdības demisiju, 17. augustā Rinkēvičs tiksies ar Kariņu.

Pēc šīs tikšanās Valsts prezidents uzsāks politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Par konsultāciju laiku ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem tiks paziņots atsevišķi.

Kariņš savu abu valdību darbības četru ar pusi gadu laikā akcentē kopā ar sabiedrību pārvarētās krīzes, tajā skaitā, Covid-19 un iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma riska novēršanu banku reputācijas problēmu laikā, kā arī risinājumu rašanu citos problēmjautājumos.

Vaicāts, kā novērtē paša darbību abu valdību vadībā, Kariņš uzsvēra, ka valsts un sabiedrība ir “pārdzīvojusi un tikusi galā ar vienu izaicinājumu pēc nākamā” jeb ar vairākām secīgi nākušajām problēmām.

Pirms vairākiem gadiem bija banku reputācijas krīze, kas draudēja ar mūsu nokļūšanu starptautiska līmeņa “melnajā sarakstā”, kas būtu novedis pie ap 10% no IKP krituma – valdība šo risku novērsa, akcentēja premjers.

Pēc tam “uznāca” Covid-19 krīze, kur nevienai valdībai pasaulē sākumā nebija priekšstats, kā ar to tikt galā, atzīmēja premjers.

“Mēs kā sabiedrība tikām ar to visu galā, nodrošinot, ka neaug bezdarbs, – ar dīkstāves pabalstiem,”

sacīja premjers, atzīmējot, ka joprojām Latvijā ir zems bezdarba līmenis Eiropas mērogā.

Latvija līdz šim esot nodrošinājusi ekonomikas izaugsmi, neraugoties uz to, ka sekoja arī Baltkrievijas režīma mākslīgi izraisītā imigrantu krīzi.

Kariņš arī norādīja uz Krievijas plašāka mēroga iebrukuma, Krievijas veiktā brutālā kara Ukrainā ietekmi.

“Visā šajā laikā mēs esam noturējuši ne tikai valdībā un valstī, bet arī sabiedrībā stabilitāti,” uzsvēra valdības vadītājs, atzīmējot arī to, ka izdevies veikt finansējuma būtisku palielināšanu valsts drošībai, aizsardzībai un arī sociālai aizsardzībai caur līdzekļu pieaugumu veselības aprūpei.

Kariņš atzīmēja, ka viņam ir sakāmi “labi vārdi” kolēģiem, ar kuriem strādāts kopā.

Kā ziņots, Kariņš pagājušajā nedēļā sāka sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu. Piektdien sarunas par jauno koalīciju notikušas ar “Progresīvajiem” un ZZS, kas kopā ar JV varētu veidot topošā Ministru kabineta kodolu.

Pašlaik nav zināms, kā sarunas sekmēsies ar “Apvienoto sarakstu” (AS) un Nacionālās apvienība (NA), kuras piektdien atteicās nākt uz sarunām.

Jau vēstīts, ka, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš iepriekš rosināja veikt vairāku amatu rotācijas, taču AS un NA piektdien šo piedāvājumu noraidīja. Tāpēc piektdien premjers paziņoja par jaunas valdības veidošanu.