Apstākļos, kad vislielākā Āfrikas demokrātija piedzīvo drošības krīzi, ekonomikas stagnāciju un pilsoņu arvien lielāku slīgšanu nabadzībā, pirmo reizi mūsdienu Nigērijas vēsturē parādījies trešais reālais pretendents uz prezidenta krēslu, kas izrādījies līdzvērtīgs gan valdošā Visu progresīvo kongresa (APC), gan opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (PDP) kandidātiem.

Amatu atstājot Muhamadu Buhari, par “savu kārtu” sēsties viņa vietā paziņojis 70 gadus vecais APC pārstāvis un bijušais Lagosas gubernators Bola Tinubu.

Viens no viņa sāncenšiem ir jau ierastais pretinieks – 76 gadus vecais bijušais viceprezidents Atiku Abubakars, kas pārstāv PDP un jau sesto reizi piedalās prezidenta vēlēšanās.

Taču pārsteigumu sagādājis trešais kandidāts – 61 gadu vecais Leiboristu partijas pārstāvis Pīters Obi, kas cenšas uzrunāt gados jaunākos vēlētājus un pirmo reizi kopš 1999.gada, kad beidzās militārā pārvalde, padarījis vēlēšanu iznākumu grūti prognozējamu.

Balsošanā kopumā tiesības piedalīties ir gandrīz 90 miljoniem pilsoņu, no kuriem gandrīz desmit miljoni pirmo reizi reģistrējušies kā vēlētāji. Vairums no viņiem ir jaunāki par 34 gadiem.

Balsošanas iznākumu grūti prognozēt arī tāpēc, ka pēdējās dienās pirms vēlēšanām piedzīvotais skaidras naudas un degvielas deficīts papildus nokaitinājis vēlētājus, kurus jau tā nogurdinājusi inflācija, kas pārsniegusi 20%.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notiek abu parlamenta palātu – Senāta un nacionālās sapulces – vēlēšanas.

Lai gūtu uzvaru prezidenta vēlēšanās, kandidātam jāiegūst ne tikai visvairāk balsu, bet jāizcīna vismaz 25% balsu vismaz divās trešdaļās no 36 Nigērijas štatiem.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no kandidātiem neuzvar, tad jārīko otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi pirmās kārtas favorīti. Lai gan līdz šim nekas tāds vēl nav pieredzēts, eksperti atzīst, ka šoreiz otrā kārta ir iespējama.

Šāda vēlēšanu kārtība atspoguļo nepieciešamību rast līdzsvaru starp lielākajām reliģiskajām un etniskajām kopienām – valsts ziemeļos mītošajiem musulmaņiem un dienvidos dominējošajiem kristiešiem, kā arī starp Jorubi tautu valsts dienvidrietumos, Hausiem un Fulaniem ziemeļos un Igbo dienvidaustrumos.

Iepriekš prezidenta vēlēšanas bieži aizēnojusi vardarbība, etniskie konflikti, balsu pirkšana un sadursmes starp konkurējošo partiju atbalstītājiem.

Balsošana parasti notiek atbilstoši reliģiskajām un etniskajām šķirtnēm.

Šajās vēlēšanās Tinubu pārstāv islāmticīgos Jorubus, Atiku – Fulanu musulmaņus, bet Obi – kristīgos Igbo.

2019.gadā Neatkarīgā nacionālā vēlēšanu komisija (INEC) tikai dažas stundas pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas vēlēšanas atlika uz nedēļu, jo radās grūtības ar biļetenu piegādi.

Taču tagad, kā atzīst vairums ekspertu, INEC ir labāk sagatavojusies – ieviestas biometriskās vēlētāju identifikācijas kartes, kas mazina krāpšanās iespējas, bet balsu skaitīšanas rezultātu apkopošana notiek elektroniski.

Kārtības uzturēšanā iesaistīti aptuveni 400 000 policistu un karavīru, tomēr pastāv nopietnas drošības problēmas.

Ziemeļaustrumos darbojas islāma ekstrēmistu grupējumi, bet ziemeļrietumos lauku apvidus kontrolē kriminālnoziedznieku bandas, kamēr dienvidaustrumos vēlēšanu un policijas iecirkņiem uzbrūk separātisti.

Balsošana sākās plkst.9.30 pēc Latvijas laika un turpināsies līdz plkst.15.30.

Balsu skaitīšana, domājams, ilgs vairākas dienas, bet saskaņā ar 2022.gada likumu oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti apstiprināmi 14 dienu laikā.

Ja būs nepieciešama otrā vēlēšanu kārta, tā sarīkojama 21 dienas laikā.