Rucavas sievas ir izplānojušas nākamā
darba gada aktivitātes, informē viena no dalībniecēm Māra Tapiņa. Viņa uzsver,
ka pulciņā tiek gaidīti jauni dalībnieki, ne tikai sievas, bet arī vīri, bērni,
mazbērni, radi un draugi. “Tikai tā mēs paliksim stiprāki, ja
apzināsimies, cik stipri jau esam,” piebilst M. Tapiņa.

Jau pēc mēneša – 19. un
20. oktobrī – paredzēts atsākt Rucavas sievu organizēto
“Dzīvesskolu”. Meistares Guntas Vecpils vadībā iecerēts turpināt
kniepķena izgatavošanu. Notiks arī pieredzes apmaiņa par jaku, cimdu, zeķu
adīšanu un citiem rokdarbiem. Tiks gatavoti dažādi kāpostu ēdieni, izrādot, ko
nu kura saimniece labāk māk un kuri padomi no senākiem laikiem būtu jāņem vērā
arī mūsdienās.

Savukārt 9. un 10.
novembrī rīkos semināru par tautastērpu un tā valkāšanu. Pieredzē dalīsies gan
Rucavas sievas, gan pieaicinātā eksperte Lia Ģibiete no Tautastērpu
informācijas centra. Ne vienam vien rucavniekam skapī vai lādē glabājoties mantots
tērps vai tā daļa, kas īsti neizskatās pēc pazīstamā Rucavas brunča vai
brustes. Iespējams, ka ar L. Ģibietes palīdzību varēs uzzināt, no kuras
puses ir nākusi vecmāmiņas dzimta, spriež M. Tapiņa. Tāpat domāts
noskaidrot, ko valkājuši Rucavas vīri, jo nu esot laiks šūdināt goda kārtu arī
stiprajam dzimumam. Par godu Mārtiņdienai un Rucavas sievu divu gadu jubilejai
tiks kauts gailis un galdā celti pašu audzēti un gatavoti labumi. Nākamajā
dienā Liepājas muzejā paredzēts apskatīt fondu krājumus, kas vienkāršajiem
apmeklētājiem parasti ir slēpti.

Decembra vidū būs gaļas
gatavošanas dienas, kad īpaši aicināti piedalīties arī vīri. “Rucavas
vīri, nāciet un ziniet, kā to cūciņu labāk sadalīt, kā rūkūzī gaļu ielikt, lai viss nepaliek uz sievu pleciem, jūs mums esiet
vajadzīgi!” aicina M. Tapiņa. Gaļas šmoriņi, desas un cepeši būs liekami goda galdā saulgriežu masku
ballē 21. decembrī, kad tos varēs nogaršot visi pasākuma dalībnieki.

Janvāra beigās vai
februārī atrādīs, kā veicas ar tērpu darināšanu, jaku adīšanu. Varēs uzzināt,
kādas rotas nēsājamas klāt, kā darināt jostas vīriem. Par to stāstīs un rādīs
saktu meistars.

Bet 23. martā Bajāru
namā paredzēts svinēt Lielo dienu. Janta Meža esot piekritusi ierādīt vilnas
dziju krāsošanu ar augiem un citiem dabas materiāliem. Tāpēc saimnieces
aicinātas jau tagad sagādāt ziedus un zāles, ar ko izmēģināt krāsošanas
noslēpumus. Savukārt maija sākumā, ap Ūsiņdienu, paredzēts doties ciemos pie
piensaimniekiem, lai kārtīgi izrumulētos un taisītu sierus, sviestus, putras un
biezputras.

“Dzīve pierādīja, ka
tautastērpa gatavošanas, valkāšanas un iznešanas lietās mēs esam izdarījušas un
zinām daudz, bet patiesībā esam pašā ceļa sākumā un vēl ir jāmācās ļoti
daudz,” norāda M. Tapiņa. Kad pasākumu norises datumi nāks tuvāk, būs
pieejama detalizētāka informācija gan internetā, gan laikrakstos, arī afišas
izliksim novada centros.