Ikvienam bija iespēja iepazīties ar plosta siešanu, kas sestdien notika pēdējo dienu, jo jau svētdien pulksten 10 sāksies plosta pludināšana, kam pulksten 12 sekos laivu brauciens.

Plostniekus un laiviniekus, savukārt, svētdien sagaidīs atpūtas bāzē “Ods”.

Uz plosta svētdien kāps visi, kas līdz tam piedalījušies plosta siešanā.

Apmeklētāji bija ieradušies no visa novada. Taču īpašie viesi bija plostnieki no Gaujas puses, kuri dalījās ne tikai savā pieredzē, bet arī atzina, ka viņiem ir liels prieks, ka arī Kurzemnieki uzņēmušies attīstīt plostošanas tradīciju.

Plostnieku svētku iniciators Guntis Rolis sevi drīzāk dēvē kā idejas virzītāju.

“Sākās ar to, ka pētīju vēsturi un tur bija arī par plostniekiem. Parādījās cilvēki, kas to paši bija pieredzējuši kā puikas un teica, ka būtu forši [to atsākt].”

Viņa nopelns esot tas, ka uzrunājis “kaut kādus dullos”, kas visā padarīšanā iesaistīsies.

“Un tagad var redzēt, cik daudz puišu ir šodien. Un tas tiešām mani aizkustina. Es redzu, ka ir jauni cilvēki, kas nāk. Tagad jaunie veco vadībā apgūst to siešanu.

Jā, viņiem neiet tik ātri, kā jau sākumā,” taču viņam ir prieks, ka vispār ir jaunieši, kas plostošanu labprāt apgūst.

G. Rolis norāda, ka vienīgais, vecākais un vislielākais plostu zinātājs Bārtas pusē ir Kārlis Ļubīns, kurš kā divpadsmitgadīgs puika pats reiz bija kāpis uz plosta.

K. Ļubīns atzīst, ka par pasākumu jūtas ļoti gandarīts.

“Kad es redzēju bērnībā [plostošanu], es nezināju, ka pēc septiņdesmit gadiem panākšu to, ko es piedzīvoju bērnībā.”

Kungs, kuram nu jau ir astoņdesmit, pastāsta, ka kādreiz dzīvojis pie pašas upes un no mājas durvīm līdz krastam bijuši vien pāris metri.

“Pa logu varēju redzēt jebkuru koku, baļķi, plostu. Tāpēc jau saslimu ar to plostu,”

viņš smej.

Tagad K. Ļubīns nevar sagaidīt svētdienas plostošanu.

Viņš portālam parāda, ka daļēji sagatavojies jau šodien – telefons ielikts celofāna maisiņā. “Visādi var būt,” smejot norāda pensionārs.

Makužu ģimene no Grobiņas un Ziemeļu ģimene no Liepājas plostnieku svētkus šogad apmeklēja pirmo reizi. Taču, viņuprāt, šī ir ļoti jauka un apsveicama tradīcija.

“Gribējām redzēt ko jaunu,” atzīst jaunietis Kristaps Ziemelis, kurš uz pasākumu atbraukt pārliecināja vecākus.

Apmeklētājiem bija iespēja arī piedalīties izaicinājumā “Balansēšanās uz baļķa”.

Gribētāju netrūka un atvēsināties siltajā dienā sanāca visiem, kas pieteicās. Vairums gan atzina, ka ūdens nemaz neesot bijis tik silts kā gribētos.

Vienīgais, kuram izdevās uzkāpt uz ūdenī esoša baļķa un pēc tam krastā tikt sausam, bija Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs, kuru piedalīties pierunāja publika, kas ilgstoši un neatlaidīgi skandēja viņa vārdu.

Vislabāko laiku gan uzstādīja jauniete Estere Ceriņa no folkloras kopas “Bārtenieki”, kura uz baļķi noturējās gandrīz minūti.

“Jūtos labi! Es pat necerēju, ka sanāks. Man bija ļoti bail,” pēc veikuma atzīst meitene.