Uz Ālandes upes
Grobiņā ierīkots kabeļa veikparks, novēroja “Kurzemes Vārds”. Kopš
maija beigām tas darbojas testa režīmā. Jānis Smilgainis, uzņēmuma
“Ālandes ūdenssports” un veikparka īpašnieks, cer, ka nu mūspusē būs
par vienu aktīvās atpūtas vietu vairāk. Viņa iniciatīvu pozitīvi vērtē arī
pašvaldībā, jo tiks veicināta tūrisma attīstība. 

Gan vasarā, gan ziemā

Veikparks atrodas netālu no Grobiņas
Sporta centra. To viegli sasniegt no A9 šosejas, nogriežoties uz Bārtas ceļa.
No tilta pār Ālandi, ko pa ceļam nākas šķērsot, labajā pusē ierīkotā atpūtas
vieta viegli pamanāma. Vaicāts, kāpēc tieši šī vieta izraudzīta kā piemērotākā
veikparkam, J. Smilgainis skaidro, ka to noteicis attālums no viena upes
krasta līdz otram. “Tuvākajā apkārtnē tas ir platākais,” viņš saka.
Atrast Liepājā piemērotu vietu nav izdevies. Bijusi doma par Liepājas ezeru,
taču dažādu apstākļu dēļ tā atmesta. Turklāt ļoti pretimnākošs bijis Novada
domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, kuram prezentētā ideja iepatikusies.

Kabeļu veikbordā atšķirībā no klasiskā
veikborda netiek izmantota laiva, tās vietā ir lineārās trošu sistēmas iekārta,
kas nostiprināta vairākus metrus virs ūdens. Ar laiku Grobiņas veikparkā
plānots uzstādīt konstrukcijas – tramplīnus, slīdvirsmas, pa kurām
bezbailīgākie varēs izpildīt daudz vairāk interesantu un dinamisku triku.

Veikparkā miers nevaldīs arī ziemā.
“Šajā pusē kalnu nav. Stabus skrūvēsim nost un uzstādīsim tepat pļavā. Tā
ka varēs snovot. Princips saglabāsies, tikai viss notiks uz cietas
virsmas.”

J. Smilgainis nav dzimis grobiņnieks,
šurp pārcēlies pirms gada. Dzīvojis Tukuma pusē. Pirms pieciem gadiem aizrāvies
ar kaitbordu. “Braucot kaitot, nereti bija jāizvēlas – vai doties uz
Liepāju, pilsētu ar vispiemērotāko pludmali šim sportam, vai uz Ventspili, kur
ir plašs aktīvās atpūtas piedāvājums arī citiem līdzbraucējiem.” Ideja par
to, ka šajā pusē varētu ierīkot veikparku, noskatīta Milzkalnā, kur sievai
mācījis kaitot. “Redzētais iepatikās, un izdomājām, ka arī šajā pusē ko
tādu vajadzētu. Kaitotāju ir daudz, sporta veids populārs,” teic
J. Smilgainis, norādot, ka vieni no regulāriem klientiem varētu būt tieši
jūras viļņu vagotāji. Un ne tikai dienās, kad nav vēja.

To apstiprina neviltotā sajūsma, kas
dzirdama, vērojot testa braucienus. Izmēģināt tos palūgti biedrības
“Kites.lv” puiši. Viens no viņiem bija Māris Mahts. “Nesen
braucu aiz laivas. Man nepatika. Izcelties ir ļoti grūti, visu laiku velk pie
ūdens. Braucot ar kabeli, ir pavisam citādāk,” salīdzina kaitotājs.

“Taču ar jūru un vēju
nekonkurēju, drīzāk viens otru papildinām,” smaidot saka
J. Smilgainis par savu ierīkoto atpūtas vietu.

“Tu vari
vairāk!”

Kaitbordists Kaspars Putniņš priecājas
par ierīkoto veikparku, jo kabeļu veikbords ir radniecisks kaitbordam.
“Cilvēks, kurš gribēs mācīties kaitot, vispirms varēs atnāk uz šejieni,
pabraukāt un saprast, kā vispār nostāties uz dēļa, kā balansēt. Pēc tam jau
varēs mēģināt dīdīt pūķi, kaut kādas prasmes būs uztrenētas. Ļoti iespējams,
ka, pateicoties veikparkam, mūspusē pieaugs kaitbordistu skaits.”

Kā vērtē izbraucienu? “Pārsvarā
viss balstās uz rokām. Diezgan nogurdinoši. Tādēļ iesaku – brauciet šurp vismaz
divatā, lai varat savstarpēji mainīties. Pietiek ar desmit, piecpadsmit
minūtēm, tad jāatpūšas, esi piekusis.” K. Putniņš novērojis: tas,
kurš uzķer, ka līkums jāiziet ar inerci, aiziet tālāk bez kritiena. Ja ir
kritiens, vēlams rokas uzreiz atlaist vaļā, jo trose turpina iesākto kursu.

J. Smilgainis piekrīt, ka, skatoties
no malas, cilvēku varētu pārņemt šaubas, vai es maz varu kaut ko tādu izdarīt.
“Jā, ir kas netic. Bet skaties, ka jau pēc pusstundas var galā bez
problēmām apgriezties. Tādēļ arī mūsu moto skan: “Uzdrošinies, tu vari
vairāk!”” 

Drošība pirmajā vietā

Pirms brauciena uzsākšanas dzirdam
J. Smilgaiņa īso instruktāžu kārtējam trases
testētājam. Lai vislabāk uzsāktu braucienu, dēlis jāliek perpendikulāri
kabelim. “Citam sanāk izcelties ar pirmo reizi, citam vajag vairāk
laika,” novērojis veikparka saimnieks. “Viena lieta ir stāstīt, bet
pašam jāizjūt.”

Visu
sarunas laiku J. Smilgainis rokās tur kabeļa vadības pulti un seko līdzi
uz ūdens notiekošajam. Viņš kontrolē, ar kādu ātrumu raut braucēju uz
priekšu – ātrums var sasniegt 40 kilometru stundā. Ja braucējs krīt, operators,
tas ir, Jānis, pievelk klāt trosi un brauciens var turpināties no tās pašas
vietas. Sistēmu darbina elektromotors. Lai pakalpojums būtu pieejams plašākam
cilvēku lokam ar dažādu maciņu biezumu, tiek domāts par to, kā piesaistīt
vairāk finanšu līdzekļus, rakstot projektus.

Trasē var braukt kā ar veikborda dēli
un ūdensslēpēm, tā arī ar gumijas pūsli, tikai jānomaina sakabe. Inventārs un
hidrotērps tiks piedāvāts nomā. Tā kā atrakcijas paredzētas ne tikai
pieaugušajiem, bet arī bērniem, īpaši padomāts par drošības pasākumiem. Braucēji
tiek apgādāti ar glābšanas vestēm, iesācējiem jālieto arī aizsargķivere.

Veikparka izveide ir tapšanas posmā,
paskaidro J. Smilgainis. Vēl ir iecere upes krastā uzbūvēt terasi un
ierīkot vasaras kafejnīcu, lai interesenti varētu ērtāk baudīt notiekošo. Tam
vēl nepieciešami naudas līdzekļi. To, cik jau ir ieguldīts, uzņēmējs neatklāj.
“Esam vairāki entuziasti, domājam ar šo projektu startēt Hipotēku bankas
starta programmā jaunajiem uzņēmējiem “Altum”.”