Pēc aiziešanas no Liepājas Centrālās slimnīcas galvenā ārsta amata Egils Freidenfelds sāka strādāt par Medicīniskās aprūpes un darbspēju kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) jaunizveidotās Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāju, bet kopš pagājušā gada 1.oktobra viņš ir Veselības inspekcijas Kurzemes ekspertu daļas vadītājs. Šajā inspekcijā apvienotas trīs agrākās kontrolējošās institūcijas: MADEKKI, Valsts sanitārā inspekcija un Valsts farmācijas inspekcija. E.Freidenfelds pastāstīja, kādas ir jaunizveidotās inspekcijas galvenās aktivitātes.

– Kādi speciālisti strādā jūsu pakļautībā?
– Kurzemes ekspertu daļā mēs esam četri – es, vecākie eksperti Ināra Kāne un Lūcija Lūkasa, kā arī ārstu palīdze Ilga Kaštanova.

– Un jūsu galvenie pienākumi ir…
– …ārstniecisko personu darba kvalitātes kontrole, kas nozīmē pārbaudīt dažādas sūdzības visā Kurzemes zonā. Un man ar prieku jāsecina, ka mūspusē salīdzinājumā ar citiem reģioniem sūdzību nemaz tik daudz nav.

– Tomēr ir. Par ko?
– Pašlaik mums ir lūgums no darba devēja pārbaudīt, vai ārsta izsniegtā darba nespējas lapa viņa strādājošajam ir pamatota. Ir arī sūdzības no slimniekiem par viņu ārstēšanas kvalitāti, bet daudzas no lietām mēs nevis izskatām šeit uz vietas, bet sūtām uz Rīgu, jo mums pietrūkst speciālistu.

– Kā jūs rīkojaties, kad jums kā bijušajam slimnīcas galvenajam ārstam ir jāizskata lietas, kurās iesaistīti jūsu bijušie kolēģi?
– Ir bijis tāds gadījums, bet šādas lietas mēs neizskatām. Tās pieņemam un nosūtām uz Rīgu.

– Jūs kontrolējat arī ārstniecības iestādes un to atbilstību dažādām prasībām, piemēram, sanitārajām, gan arī iekārtas, dokumentus. Tas nozīmē, ka uzkrītat kā sniegs uz galvas?
– Teorētiski mums ir tādas tiesības, tomēr, lai netraucētu ārstiem pieņemšanu un citus darbus, mēs vienojamies par konkrētu laiku.

– Tas nozīmē, ka ģimenes ārsti var nesatraukties, ka jūs ietrauksities kabinetā neaicināti brīdī, kad viņi izmeklēs slimnieku? Par to taču ģimenes ārsti pagājušā gada beigās satraucās.
– Nē, mēs nevienu par ienaidnieku neuzskatām, un es teikšu, ka šīs runas vairāk bija tāds populisms, nekā reālā situācija. Bet, ja būs kādas ekstremālas situācijas, kad patiešām jāreaģē nekavējoties uz vietas. Piemēram, ja saņemsim ziņu, ka ārsts darba laikā ir piedzēries. Tad, protams, ieradīsimies negaidīti. Es teiktu tā – pirms kaut ko risināt, ir reāli jānovērtē situācija.

– Ir bijuši gadījumi, kad nācies, piemēram, kādas iestādes darbu pārtraukt?
– Jā, kādu zobārsta praksi Ventspilī. Šis ārsts uzskatīja, ka uz viņu neattiecas pilnīgi nekādas prasības, un pēc vairākkārtējām pārbaudēm tā arī nespējām vienoties. Bet ir bijuši arī dažādi citi gadījumi. Piemēram, tepat Liepājā atvēra kādu nelielu privātu ar medicīnu saistītu iestādi, taču neviens šos cilvēkus nebija iepazīstinājis ar dokumentiem, kādiem ir jābūt. Kad mēs ieradāmies pārbaudē, tie cilvēki patiešām bija pārsteigti, kad sākām rādīt prasības, kādas ir jāizpilda. Un pie reizes arī priecīgi, ka kāds viņiem to pasaka un parāda. Viņi mūs uztvēra kā tādus glābējus.

Bet citā rajonā, nonākot pavisam mazā slimnīciņā ar tikai 20 gultām, es patiešām pirmo reizi mūžā biju tā pa īstam apjucis un nezināju, ko darīt. Slimnieki tur gulēja, bet ne tur bija ārstu, ne slimības vēsturu – nekā! Taču pāris mēnešu laikā sakārtojām šo iestādi tiktāl, lai tā atbilstu elementārām prasībām. Un citā rajonā atradām vēl ko līdzīgu.

Mēs, protams, varējām šīs iestādes slēgt, bet vai no tā būtu kāds labums? Tās lielākoties pilda sociālās funkcijas, tur ārstējas cilvēki, kam nav vairs akūtas situācijas, tomēr ir vajadzīga mediķu uzraudzība. Tad labāk ik pa laikam viņus pakontrolēt.

– Liepājas rajonā viss ir kārtībā?
– Ir dažādi. Piemēram, Vaiņodē un Kazdangā pašvaldība ļoti daudz palīdz saviem mediķiem. Bet ir arī pavisam bēdīgas ģimenes ārstu prakses. Arī tādas, kuras nav sertificētas. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Ir Ministru kabineta noteikumi, kādām prasībām ir jāatbilst katrai iestādei, kādiem ir jābūt dokumentiem un tā tālāk – tas nav mūsu izdomājums,” saka Egils Freidenfelds.