Pilna sauja dejas rakstu
"Kurzemes Vārds"
Piektdienas vakarā Liepājas Latviešu biedrības nama visas telpas bija pilnas ar tautastērpos ģērbtiem zēniem un meitenēm. Tie bija deju svētku “Pilna sauja dzintariņu” dalībnieki.
“Nu jau mums taciņa iestaigāta,” par šo sadancošanos teica Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra bērnu deju kolektīva “Krustiņi” vadītāja Inta Āboliņa. Viņa ir koncerta “Pilna sauja dzintariņu” idejas autore un šogad uzņem viesus trīspadsmito reizi.
Koncertā piedalījās mājinieki, mazie “Krustiņi” un jauniešu kolektīvs “Odziņa” no Liepājas Valsts tehnikuma, gan arī 15. vidusskolas un Ezerkrasta sākumskolas dejotāji, kas palīdzēja uzņemt no Jelgavas, Saldus, Brocēniem, Zaļeniekiem un Dobeles novada atbraukušos ciemiņus. Ar savu skolu viesus iepazīstināja arī 8. vidusskolas skolēni, kas koncertā neuzstājās.
Saldus Bērnu un jauniešu centra deju kolektīva “Meduslāse” meitenes Rūta, Zane un Sanija stāstīja, ka viņām ļoti patīk dejot, ka viņas pirmo reizi uzstājas Liepājā. Saldus dancotājām patīk ātras un priecīgas dejas, kurās var izdancoties pēc sirds patikas. Rūta uzstājusies arī deju svētkos, viņa sacīja, ka ir ļoti iespaidīgi no tribīnēm skatīties, kā uz laukuma veidojas deju raksti. Mazās saldenieces apliecināja, ka viņām vislabāk patīk deja “Kas rīb”. Uztraukums jau esot gan, īpaši pirms iznākšanas uz skatuves, jo bail, ka tik kaut ko nesajauc. Savukārt “Krustiņu” dejotājas Evelīna un Melisa savās mājās jutās pavisam droši. Skatuve taču ne reizi vien rībējusi viņu soļu rakstos, tāpēc dejai varēja ļauties ar īstu sparu un degsmi.
“Mēs esam no Zemgales līdzenumiem atbraukuši,” sacīja vairāku deju kolektīvu vadītāja Madlēna Bratkus. Viņa uz Liepāju atvedusi Jelgavas Bērnu un jauniešu centra “Junda” tautas deju kolektīvus “Jundēni” un “Mazie Jundari”, kā arī Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas tautas deju dejotājus. “Pirms apmēram desmit gadiem jau biju šādā koncertā. Tagad bērni ir citi, un mēs ar lielu prieku pieteicāmies,” teica vadītāja. Viņa vērtēja, ka šādas sadancošanās ir ļoti noderīgas, jo kā bērni, tā jaunieši var parādīt savu māku un redzēt, ka arī citviet tautiskā deja ir cieņā, un līdz ar to vēlreiz saprast, ka tā ir liela vērtība. “Es uzskatu, ka tautas deja par mākslu kļūst tad, kad tā iziet no savām mājām. Mēs arī paspējām apskatīt Liepāju, pa Kūrmājas prospektu aizgājām līdz jūrai, un tas bija īsts piedzīvojums, jo ikdienā dzīvojam līdzenumā.”
Biedrības nama lielā zāle bija pilna ar skatītājiem, kas ar sirsnīgiem aplausiem uzmundrināja dejotājus.