Sestdien Jūrmalas parkā – no Kūrmājas prospekta gala līdz piemineklim, – svinot mācību gada noslēgumu, norisa ikgadējie Bērnu un jaunatnes centra organizētie “Ģimenes svētki”. Radošas darbnīcas, izstādes, dejotāju un dziedātāju koncerti, modes kolekciju demonstrējumi, vokāli-instrumentālo ansambļu uzstāšanās, atrakcijas, – ko darīt un kur piedalīties bija gana daudz.

Parka zonu organizatori bija iekārtojuši ļoti radoši, viscaur izlikti un apskatāmi pulciņos tapušie bērnu darbiņi – zīmējumi, fotogrāfijas, rotaslietas, aksesuāri, pat apģērbu kolekcijas.

Nav ne stipra vēja, ne lietavas, kas to visu varētu sabojāt, un apmeklētāji var novērtēt mācību gada garumā čakli sastrādāto.

Liepājniece Agnese Zeme, kuru sastapāt ar ratos aizmigušo dēliņu Ernestu, bet tikmēr astoņus gadus vecā meitiņa Estere tiek pie kaķa zīmējuma uz labā vaiga, norādīja, – ir ļoti forši, ka bērniem pilsētā notiek visvisādi pasākumi. “Īstenībā, jā, rīko. Tikai atliek piedalīties,” atzina māmiņa, vaicāta, vai aktivitāšu pilsētā ir pietiekami. “Mēs arī katru gadu nākam uz šiem “Ģimenes svētkiem”. Patīk, ka bērnam radošajās darbnīcās ir ko darīt. Turklāt – viss par velti.” Kad būs bijis gana, ģimene plāno dienu vadīt jūrmalā, jo laikapstākļi tam ir ļoti piemēroti.

Kad ir būts iepriekšējos gadus “Ģimenes svētkos”, neatstāj sajūta, ka apmeklētāju ir pamaz. Iespējams, iemesls ir tajā, ka pasākumi pārklājas. Taču Lietišķās un vizuāli plastiskās mākslas pasniedzēja Marika Niedola, vaicāta par cilvēku aktivitāti, norādīja, ka vēl jau viss neesot tā kārtīgi sācies. “Dalībnieki ir koncertos, un pēc tam jau sanāks.

Katru gadu bijis tā, ka nav pat laika muguru atliekt.”

Kopā ar kolēģi Agnesi Akerfeldi viņa aicina svētku apmeklētājus veidot liela izmēra vēja zvanu, kurš pēc tam aizceļos uz “Vadugunīm”, kur kalpos kā dizaina elements. Interesanti, ka zvana stabules veido arī latvāņu dobie kāti. Kur tie lasīti? “Tur vairāk nav,” noslēpumaini atbild M.Niedola, un atzīmē, ka šobrīd tie veselībai nav bīstami. Vēja zvanu rotā arī dažādu krāsu zvārgulīši, dzija, akmentiņi un no bērzu lunkanajiem zariņiem veidotas bumbas. “Mums visiem šodien ir svētki,” atzina M.Niedola, priecājoties, ka līdz ar mācību gada noslēgumu sekos atvaļinājums – astoņas brīvas nedēļas.

Mūzika un dejas norisa ne tikai uz nelielās skatuvītes laukumā pie pieminekļa, bet arī īpaši ierīkotā folkloras pļaviņā, kur uzstājās gan latviešu, gan krievu kolektīvi. Kopā ar liepājniekiem rotaļu, dziesmu un deju rakstus izmēģināja arī Lejaskurzemes folkloras kopas.

No Krotes atbraukušās folkloras kopas “Traistēni” vadītāja Līga Strēle pastāstīja, ka “Ģimenes svētkos” piedaloties regulāri. “Katru gadu ir labi, katru gadu ir skaisti, katru gadu ir patīkami,” sacīja enerģiskā folkloriste,

atklājot, ka sarakstā bijuši 18 braucēji, taču dēļ slimošanas atbraukuši 14. “Vēl daudz kas priekšā, galu galā – Līgo. Tā folkloristiem ir liela darīšana,” L.Strēle atrunājās, ka vēl pagaidām nekāda vaļošanās nesanākšot. “Mēs turpināsim darboties.” Vai mazajiem kroteniekiem sanācis ko pabaudīt arī no liepājnieku rīkotajiem “Ģimenes svētkiem”? “Nē, vēl ne. Tikko beidzām, tagad saka, ka šausmīgi griboties ēst. Nav mani paklausījuši un paņēmuši līdzi maizītes. Kaut ko iekodīs un tad jau ies uz radošajām darbnīcām.”

Taču diena nepavisam vēl nebija galā, jo vēl priekšā svētku gājiens, kurā piedalījās Liepājas bērnu un jauniešu tautas un mūsdienu deju kolektīvi. Gājiens virzījās no Teātra ielas virzienā uz Graudu ielu un Kūrmājas prospektu līdz Jūrmalas parkam. Tas izdevās vērienīgs, jo piedalījās teju tūkstoš dalībnieku. Gājienu kuplināja Liepājas Bērnu un jaunatnes centra un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pūtēju orķestris “Liepāja” ar mažoretēm, kā arī ciemiņi no Liepājas sadraudzības pilsētas Klaipēdas.

Gājiens noslēdzās pie pieminekļa, un sekoja dienas noslēguma daļa – Deju koncerts. Kā skaidroja BJC mūsdienu deju metodiķe Aina Apene, pasākums neesot bijis domāts kā atskaites koncerts. “Nebūt ne, tas notiek “Ģimenes dienas” ietvaros, – lai bērni varētu pavadīt laiku kopā ar saviem vecākiem,” skaidroja A.Apene, un bilda, ka Deju koncerts veidots kā stāsts par kādu jūrasbraucēju, kuru šurp – uz savu dzimteni – atvedis vējš. Kad īpašā viesa kuģis piestājis krastā, viņam tiek parādīta, cik krāsaina un unikāla vieta ir Liepāja. Stāstu, kura autore ir dziesminiece Maija Kalniņa, sanākušajiem atklāja koncerta vadītāji – Dailes teātra aktieri Lauris Subatnieks un Gundars Silakaktiņš. 

Vieni no mazākajiem dejotājiem bija O.Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas 1.a klases zēni un meitenes. Skolotāja Baiba Mihailova pastāstīja, ka

mēģinājumi notikuši jau no astoņiem rītā. Pēc trīs stundu centīga darba, dejotāji devušies mājās, lai gatavotos gājienam un savam uznācienam.

“Es pati tautas dejas dejoju jau ilgi, taču kā skolotājai šis man ir pirmais lielais pasākums. Tāpēc man pašai personīgi tas ir ļoti nozīmīgs. Bērniem viss sanāca labi. Līdzi gan izskrēju, lai viņi labāk atcerētos. Varbūt prasījās lielāks plašumiņš, lai būtu ērtāka dejošana, bet kopumā nebija ne vainas.”

Mūsdienu deju studijas “Dzintari” dejotājas Megija Zorģe, Megija Zute un Alīna Jēkabsone, vaicātas, vai nav bijis grūti uzstāties, ņemot vērā, ka zem kājām ir skulptūra “Cilvēku mežs”, smaidot atbildēja, ka nekas neesot traucējis. “Tā bija jauna pieredze, pilnīgi savādāks segums,” sacīja M.Zorģe. Dienas pasākumos jauniete neesot piedalījusies, jo taupījusi spēkus vakaram. “Zinu, ka lielākā daļa atpūtās.” Visas “Dzintaru” meitenes neslēpa, – ļoti priecājoties, ka mācību gads noslēdzies. “Braukšu uz laukiem,” savus plānus atklāja Alīna, un vēl viņai griboties iemācīties ko jaunu dejām. “Es dejoju jau trīs gadus, kopš 2.klases. Kādreiz gāju baletā. Nevaru izskaidrot, kāpēc man patīk dejot. Tas vienkārši rada prieku. Un mums ir ļoti laba skolotāja.

Skatītājiem atvēlētās sēdvietas uz kāpnēm un kalnā bija pilnas. Jāsaka, ka iepriekšējos gadus deju koncerts notika lielajā stadionā, taču, kā skaidroja organizatori, šoreiz konceptu mainījuši. Dažādībai.

98Skatīt galeriju