Kā pirms pasākuma teica no Salaspils un Rīgas tieši uz šo koncertu atbraukušās Vija Saukāne, Inese Uzuliņa un Inese Berga, nu ļoti esot gribējušas atkal dzirdēt savas jaunības dienu grupas ”Eolika” dziedātās dziesmas. ”Pie reizes pa dienu apskatījām pilsētu, bijām pludmalē,” priecīgi stāstīja Liepājas viešņas. ”Mums nav kādas vienas vismīļākās dziesmas, dziedāsim līdzi visām!”

Savs stāsts par ”Eoliku” ir Uldim un Ingai Vēršiem. U. Vērsis: ”Pirmais pasākums nu jau pirms vairākiem gadiem, uz kuru drīz pēc mūsu iepazīšanās es uzaicināju Ingu, bija tieši ”Eolikas” koncerts. Tas notika estrādē ”Pūt, vējiņi!”. Atceros, ka biju uzģērbis sarkanas botes, bet Ingai tās nepatika. Klausīsimies un baudīsim atmiņas no jaunības dienām!”.

Koncerts sākās ar instrumentālu ievadu, bet tad uz skatuves kāpa gan visi četri solisti, gan grupas dibinātājs un daudzu lielisko dziesmu komponists Boriss Rezņiks. Pirmais izpildītais skaņdarbs ”Noktirne” un tad jau sekoja pārējās visiem tik zināmās un iemīļotās dziesmas. Neiztika, protams, bez ”Lielā zive labsirdīga bija, mazo tūlīt neaprija…”

Starpbrīdī uzrunātie klausītāji visi kā viens atzina, ka koncerts esot ļoti pozitīvs un dzirkstošs: ”Olga ir apbrīnojama – īsts spridzeklis!”. Visbiežāk dzirdētais vērtējums: ”Tāda sajūta, ka visi četri solisti pa šiem 40. gadiem nemaz nav mainījušies – izskatās ļoti labi”.

Otrajā daļā, skanot dziesmai ”Pasaule, pasaulīt!”, daļa publikas vairs nevarēja nosēdēt un sāka dejot. Viņu pulku papildināja vēl citi, kad grupa izpildīja Raimonda Paula dziesmu popūriju. Pēc šīs enerģiskās uzstāšanās, zāle neskopojās ar ovācijām. Beigās – vienmēr jaunā un līdzi dziedamā dziesma ”Zemeņu lauks.”

Pēc koncerta uzrunātais liepājnieku pāris Santa un Aivars neslēpa nostaļģiju: ”Tas bija tik skaisti! Tagad sirmums matos, bet mums bija sajūta, ka atgriezāmies savā jaunībā. Paldies ”Eolikai”!”