“Nav noliedzams, ka starptautiskie konflikti arvien vairāk ietekmē konkursu, graujot tā neitrālo raksturu. Tāpēc Eirovīzijas dziesmu konkurss ir kļuvis par šķelšanās platformu,” paziņoja AVROTROS ģenerāldirektors Tako Cimermans.

Konkursu pēdējā laikā ir skāris boikotu vilnis Izraēlas dalības dēļ.

Augusta sākumā organizatori paziņoja, ka no konkursa rīkošanas izslēdz jebkuru valsti, kas iesaistīta bruņotā konfliktā.

Tomēr AVROTROS vērtējumā tādas izmaiņas “nesniedz pietiekamu pārliecību, ka Eirovīzijas dziesmu konkursa neatkarīgais un neitrālais raksturs ir atjaunots”.

Izraēla bija tuvu uzvarai konkursā gan 2025., gan 2026. gadā, taču abos konkursos beigās ieņēma otro vietu.

Nākamgad Eirovīzija, kas ir pasaulē lielākais tiešraidē translētais mūzikas pasākums televīzijā, notiks maija vidū Bulgārijas pilsētā Burgasā pie Melnās jūras.

Tā būs pirmā reize, kad Bulgārija rīkos konkursu pēc tam, kad šogad Vīnē notikušajā Eirovīzijā ar dziesmu “Bangaranga” uzvarēja valsts pārstāve Darina Jotova jeb Dara.

Kopš tās pirmsākumiem 1955. gadā Eirovīzija ir kļuvusi par galveno popmūzikas platformu, kas ļāva pasaules slavu iemantot zviedru grupai ABBA, kā arī veicinājusi tādu mākslinieku kā Selīnas Dionas, Klifa Ričarda un Olīvijas Ņūtones-Džonas popularitāti.

2026. gada konkursu noskatījās 131 miljons skatītāju, kas ir par 35 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Piecas valstis šogad konkursu boikotēja Izraēlas dalības dēļ.

Nīderlande, Islande, Spānija, Īrija un Slovēnija izstājās no konkursa, bet Spānija, Īrija un Slovēnija atteicās vispār pārraidīt šovu.