Klātesot māksliniekam, to sestdien vairākos seansos demonstrēja kino “Balle”. Sirsnīga, patiesa, īsta, iedvesmojoša – vārdi, ko skatītāji sacīja par filmu jau pēc tās noskatīšanās.

Filmas skatītājus I. Busulis sagaidīja viesmīlīgi, cienājot ar cepumiem un konfektēm.

Bija iespēja iegādāties nupat izdoto jauno albumu “Spēlē savā burvju flautā”, un palūgt personisku ierakstu.

Vēl par šo dienu daudziem atgādinās fotouzņēmums telefonos, bet, lai pie tāda tiktu, nācās pastāvēt rindā. Kas nepaspēja līdz filmas sākumam, izmantoja iespēju pēc tās.

Liepājā klātesoši šajā dienā bija arī citi filmas galvenie varoņi – Intara atvases Lenijs un Emilija, kas kopā ar tēti arī atklāja pašu pirmo seansu, kam sekoja vēl divi, noslēdzošajā pievienojoties arī mammai Ingai.

Filmas režisori ir Edgars un Anna Lūsiņi, un tā ir par Intara dzīvi no viņa bērnu – Lenija, Emilijas, Amelijas un Jāņa – perspektīvas.

Viņi filmā intervē savam tētim tuvus un viņa dzīvē nozīmīgus cilvēkus, kā arī meklē atbildes uz ne tik ērtiem jautājumiem.

I. Busulis atzinis, ka filmas intervijās viņš saņēma vairākus jautājumus, kurus nekad ar bērniem ikdienā nav pārrunājis.

“Man dažkārt tiešām nebija viegli atbildēt uz jautājumiem par manu biežo prombūtni, par attiecībām ar savu mīļoto sievu Ingu, par saviem sapņiem.

Tik ļoti atklātas intervijas man nekad dzīvē nav bijušas.”

Ne vienu vien skatītāju filma aizkustināja, liekot nobirt pa asarai. Kino darbs te sasmīdināja, te atgādināja dzīves vērtības, kuras ir patiesi svarīgas.

Pēc noskatīšanās daudziem palikusi laba pēcgarša.

“Viņš ir tik ļoti cilvēcisks, tik fantastisks, vēl vairāk viņš kā mākslinieks iepatikās,” emocijās dalījās Renāta, kas seansu apmeklēja kopā ar dzīvesdraugu Kristapu un teju divus gadus veco dēliņu. “Mazais visu filmu nogulēja. Skatījās, klausījās mūziku un aizmiga.”

“Kolosāla, sirsnīga, mīļa, ģimeniska,” filmu raksturoja Simona un Ieva. “Uz šo filmu var atnākt ar visu ģimeni,” viņas vērtēja.

Vai mūziķis ieraudzīts no cita skatpunkta?

“Jā, viņš ir vienkāršs, viņam piestāvētu zemnieka tēls. Beigās viņš bija redzams “šļopenēs” un zeķēs – mūsējais, pa vienkāršo!”

Abas sievietes ir lielas I. Busuļa mūzikas cienītājas. “Es apmeklēju visus Busuļa koncertus, ja ir Liepājā,” dalījās Simona.

Savukārt Inga, kuras dzimtā puse ir Talsi, bet nu mājo Liepājā, sacīja, ka, skatoties filmu, uzrunājuši daudzi mazi elementi, kas arī atsaukuši piemirstas atmiņas.

“Filma ir ļoti aizkustinoša, daudz ko saredzēju kopīgu, tā kā esam vienaudži.” Kaut kas tik sirsnīgs sen neesot bijis piedzīvots.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.