Stieņa dejas par sporta veidu atzina Pasaules Starptautiskās sporta federācijas asociācija (GAISF) 2017. gadā. Līdz tam šī nodarbe galvenokārt asociējās ar kabarē un striptīzklubiem, bet daži no fiziski grūtākajiem elementiem – Džeida Splita, Mariona Ambera – nosaukti slavenu striptīzdejotāju vārdā.

Studijā “The Wild Pole” Parīzes centrā striptīza dejotājas augstpapēžu kurpēs trenējas kopā ar sievietēm, kuras meklē fiziskas nodarbes.

Pie stieņiem sākuši dejot arī daži vīrieši.

“Man žēl, ka cilvēki vēlas nodalīt šīs disciplīnas izcelsmi un pašu sporta veidu. Ja tagad tas ir sporta veids, tad tikai tāpēc, ka savulaik kabarē dejotājas bija pirmās, kas apmācīja stieņa dejās,” studijas dibinātāja Elodija Katze pastāstīja aģentūrai “Reuters”.

Visā pasaulē notiek stieņa deju sacensības, taču, pēc Francijas deju federācijas prezidenta Šarla Fereiras teiktā, paies zināms laiks, līdz šis sporta veids kļūs par olimpisko notikumu.

“Varbūt pēc kādiem 10 gadiem. Lai tas notiktu, sporta veidam nepieciešama atpazīstamība sociālajos medijos, tam jāsasniedz jauna auditorija,” viņš uzskata.

Tomēr tas jau kļuvis par sporta veidu. “Tas ir ļoti fiziski grūts sporta veids. Ir triki, kuru veikšanai man bija vajadzīgi trīs gadi, jo man tiem vēl trūka spēka,” pastāstīja Klāra Pačeta, kura ir stieņa deju instruktore no Lanjonas, Bretaņas.

“Kad redzu, ka breiks iekļauts 2024. gada olimpiskajās spēlēs, tad uzskatu to par spēcīgu argumentu, lai arī stieņa dejām atrastos vieta olimpiādē.

Kad redzu, ko deja prasa no cilvēka ķermeņa, es

neredzu atšķirību starp vingrošanu uz līdztekām un vingrošanu uz vertikāla stieņa,” viņa piebilda.

Lai gan olimpiskā izkārtne noteikti veicinātu sporta veida popularitāti un palīdzētu tam augt, ir cilvēki, kuri uzskata, ka tas varētu atņemt dejošanai daļu no tās būtības.

“Tas ir koks ar diviem galiem. Iekļaušana olimpiskajās spēlēs nāktu par labu stieņa dejai, jo leģitimizētu to, lai kā man nepatiktu lietot šo vārdu,” saka “Wild Pole Studio” līdzīpašniece Anna Gorinsteina.

“Cilvēku acīs tas padarīs to mazāk kaislīgu. Taču kaisle ir daļa no šīs nodarbes, un es nevēlos, lai tā tiktu pārlieku organizēta un lai cilvēki noteiktu, ko ir un ko nav pareizi darīt. Pastāv risks, ka stieņa deja zaudēs savu dvēseli, savu identitāti.”