Kas nozīmīgi – Smiltenes apvienībai nevar pārmest citu bliču ierasto nobīdi no grafika. Ja bija solīts uzstāšanos sākt tieši vienpadsmitos, tad mūziķi ņēma un arī sāka vienpadsmitos. Un sāka jaudīgi – uzreiz ar visiem labi zināmajām ‘”Zemenēm”!

OK, šīs saldās ogas daudzskaitlīgais skatītāju pūlis dabūja nogaršot ne vienu vien reizi. Tāpat arī populāro kopdarbu ar “Bermudu Divstūri” (reperi gan kaut kādu iemeslu dēļ ieradušies nebija).

Neraugoties uz to, pūlī valdīja vienotība, kopābūšanas prieks un pozitīvas emocijas.

Kā vecajos, labajos laikos.

Koncerta apmeklētājiem nācās stāvēt cits citam blakus tik cieši, ka nebija pārāk lielu iespēju nedz pārāk draisku danci izgriezt, nedz kādus nedarbus padarīt. Bet atlika tik nedaudz paciesties, jo…

Koncertam beidzoties, uz brīdi piezagās izjūta, ka viss, vakars cauri, jo salīdzinoši ievērojams cilvēku pūlis ātri vien noplauka citos virzienos, bet to visu ātri vien laboja DJ Kuchis jeb Kučieris, visu nakti līdz pat rītausmai palikušo publiku nodrošinot ar dančiem īsteni latviskā stilā.

Un es nemānos – latviskā.

Caur tumbām neizplūda neviens ārzemju mēles vārds, kas, būsim godīgi, mūsdienās ir reta parādība.

Kā atzina pats Kučis: ”Ballīte izdevās godam, noķēru pareizo vilni, kā sērferis. Pārmaiņas pēc atkal latviskā garā, maz jau kur tagad tādu mūziku spēlē, vismaz cilvēkiem atkal sagādājām pozitīvu atmiņu devu,”

Ko lai te vēl piebilst? Var jau, protams, pievienoties skaņotāja Meža skepsei un secināt, ka ”Te nu mēs esam” jeb ”Neko labāku neesam pelnījuši”.

Taču, ja sirsnīgs, pozitīvisma un labestības pilns vakars ir tas, ko visi kopā varam sev nodrošināt, vai tad vēl ko vairāk vajag?