7 minūtes garā īsfilma ir spriedzes un dinamikas pilna. Scenārija pamatā ir bezkompromisa mīlestība pret autokultūru un spītīga mērķtiecība.

Stāsts vēsta par kādu sievieti, kura atsakās padoties un samierināties vien ar ielu sacīkstēm, rezultātā viņa nokļūst jau legālā trasē un savu meistarību rāda oficiālos braucienos. “Viņa mēģina atgūt savu mašīnu, kura tikusi konfiscēta pēc nelegālām sacīkstēm. Tas ir stāsts par kultūru. Par to, ka cilvēkiem, kas gonko pa ielām, arī ir iespēja braukt legāli, braukt trasē un pierādīt sevi jau uz nopietnākas skatuves,” pastāsta režisors.

“Filmu veidojām, sadarbojoties ar vienu no lielākajiem Spānijas auto žanra brendiem “Volrace”, un mūsu plāns bija parādīt nevis tikai pasākumu kā tādu, bet arī to, ka cilvēki no ielas pat ar ierobežotiem līdzekļiem var tikt uz trases un sacensties citā gaismā,” Roberts skaidro.

Īsfilma “No pagrīdes autokultūras līdz īstām sacīkstēm” uzņemta Valensijā, un ar safilmēto materiālu strādāts aptuveni mēnesi, bet pati filmēšana norisinājusies trīs diennaktis. “Laiks bija ļoti īss un saspringts, bet man tiešām patika. Izbaudīju spāņu temperamentu un to, ka viņi spēj neteikt “nē” arī ļoti trakām idejām.

Vairākas epizodes tika filmētas tādos trakos apstākļos, iesaistītie principā būtu varējuši arī sēdēt cietumā, ne viss varbūt tika pienācīgi saskaņots,” neslēpj liepājnieks.

“Normāli cilvēki neuzņemtos darīt to, ko mēs paveicām, jo laiks spieda, bet ambīcijas bija lielas, pat lielākas par mūsu iespējām, budžetu. Gulējām trīs stundas, spāņi iedegās par autokultūru, par mūsu ideju, rezultātu un iesaistījās visā procesā. Kopīgi visu paveicām, es teiktu, ar 150% atdevi,” viņš skaidro.

“Par balvu esmu ļoti priecīgs un arī pārsteigts,” atzīst režisors. Šis nav viņa pirmais gara darbs, kas izpelnījies nomināciju, turklāt šajā gadā konkrētajā kategorijā arī startēja vēl viena R. Vītola veidota filma “It’s Play Time”, kuru žūrija beigu beigās ierindoja trešajā vietā.

“Uz šo gājām jau piecus vai sešus gadus, beidzot ir izdevies, un cepuri nost manai komandai – visi skrēja, darīja, cīnījās –, un šeit ir rezultāts. Bet šie nav mūsu griesti.

Ja lielākais motorfilmu festivāls tevi atzīst par pietiekoši labu, lai iedotu šo balvu, tas ir ļoti augsts sasniegums. Laba sajūta,” teic mākslinieks.

Sadarbību ar spāņiem esot iecere turpināt, un plānots veidot filmas otro daļu, atklāj režisors. “Šobrīd strādājam pie dokumentālās filmas, sadarbojoties ar skandināvu kolēģiem. Filma būs vismaz 40 minūšu gara, un liels izaicinājums ir tas, ka tā būs norvēģiski. Tikai viens cilvēks no mūsu komandas saprot šo valodu, un man kā režisoram būs ne tas vieglākais uzdevums filmu salikt tā, lai būtu dinamika. Apvienosim vairāku līmeņu stāstus, iziesim cauri vairāku pasaules līmeņu braucēju ceļiem. Viņu piedzīvotais ir krietni atšķirīgs, un ar to šī filma būs ļoti interesanta,” ieskicē liepājnieks.