Mākslinieki izdod kluso albumu, protestējot pret mākslīgo intelektu
Vairāk nekā tūkstoš mūziķu, tostarp Annija Lenoksa, Deimons Olbārns un Keita Buša, šonedēļ izdeva mēmu albumu, protestējot pret Apvienotās Karalistes valdības plānotajām izmaiņām autortiesību likumā, kas, viņuprāt, atvieglos mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumiem iespēju apmācīt modeļus, bez licences izmantojot ar autortiesībām aizsargātus darbus.
liepajniekiem.lv
Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem, mākslīgā intelekta izstrādātāji varēs izmantot satura veidotāju saturu internetā, lai palīdzētu izstrādāt savus modeļus, ja vien tiesību īpašnieki neizvēlēsies atteikties no šādas iespējas.
Mākslinieki cer, ka albums ar nosaukumu “Is This What We Want?” pievērsīs uzmanību iespējamai ietekmei uz mākslinieku iztikas līdzekļiem un Apvienotās Karalistes mūzikas industriju.
Visa peļņa tiks ziedota labdarības organizācijai “Help Musicians”.
“Vai nākotnes mūzikā mūsu balsis paliks nesadzirdētas?” teikts Keitas Bušas paziņojumā.
Sabiedriskā apspriešana par juridiskajām izmaiņām beidzas šodien.
Albumā, ko atbalsta arī Billijs Oušens, Eds O’Braiens no grupas “Radiohead”, Dens Smits no “Bastilles”, kā arī “The Clash”, “Mystery Jets” un “Jamiroquai”,
“skan” tukšums, kas ierakstīts tukšās ierakstu un uzstāšanās telpās, parādot, no kā mākslinieki baidās.
Dziesmu saraksta vietā ir vēstījums: “Lielbritānijas valdība nedrīkst legalizēt mūzikas zādzību, lai sniegtu labumu MI uzņēmumiem.”
Valdība apspriežas par priekšlikumiem, kas ļautu MI uzņēmumiem izmantot tiešsaistē pieejamo materiālu, neievērojot autortiesības, ja tie tos izmanto teksta vai datu ieguvei.
MI programmas iegūst vai mācās no milzīga datu apjoma, piemēram, teksta, attēliem vai mūzikas tiešsaistē, lai radītu jaunu saturu, kas šķiet cilvēka radīts.
Priekšlikumi māksliniekiem vai radītājiem dotu tā saukto “tiesību atrunu” – iespēju atteikties.
Likumprojekta kritiķi uzskata, ka rakstniekam vai mūziķim nav iespējams paziņot tūkstošiem dažādu MI pakalpojumu sniedzēju, ka viņi nevēlas, lai viņu saturu izmantotu šādā veidā vai uzraudzīt, kas noticis ar viņu darbu internetā.
Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju departamenta pārstāvis paziņojis, ka Apvienotās Karalistes “autortiesību un MI režīms kavē radošo industriju, plašsaziņas līdzekļu un mākslīgā intelekta sektoru pilnībā realizēt savu potenciālu, un tas nevar turpināties”.
“Tāpēc esam konsultējušies par jaunu pieeju, kas aizsargā gan MI izstrādātāju, gan tiesību turētāju intereses un nodrošina risinājumu, kas ļauj attīstīties abiem.”
Komponists Makss Rihters atzīmē, ka plāni ne tikai ietekmē mūziķus, bet arī visā pasaulē samazina autoru ienākumus.
2023. gadā Apvienotās Karalistes mūzikas ieguldījums ekonomikā bija rekordliels – 7,6 miljardi mārciņu (9,16 miljardi eiro).
Ieraksta idejas autors Eds Ņūtons-Rekss paudis, ka valdības priekšlikums ir ne tikai “katastrofāli mūziķiem” Apvienotajā Karalistē, bet arī “pilnīgi nevajadzīgi”, jo valsts var būt “MI līdere, nepametot zem autobusa mūsu pasaulē vadošās radošās industrijas”.
Janvārī sers Pols Makartnijs BBC sacīja, ka ierosinātās izmaiņas autortiesību likumā varētu palīdzēt radīt tehnoloģijas, kas laupītu mūziķu iztiku.