Vasarīgi dinamiskais skaņdarbs ieturēts indīroka stilā, turpinot “Willow Farm” pēdējo gadu meklējumus šajā virzienā.

Grupas līderis un jaunās dziesmas mūzikas un teksta autors Emīls Dreiblats stāsta, ka aiz saulaini vieglā skanējuma slēpjas arī kripatiņa ironijas.

“Stāsts ir par visa pārejošo būtību, un par to, ka, neskatoties uz panākumiem mijiedarbībā ar pārējo pasauli, agrāk vai vēlāk cilvēks paliek viens ar sevi.

Un tad var gan putni galvā sarosīties, gan arī pa kādam neironu kvēldiegam pārplīst. It īpaši, ja pirms tam ir bijis pārāk daudz “svarīgu un neatliekamu” darīšanu. Nu, ja gribas pavisam nopietni, tad tur var saklausīt arī kaut ko no budisma, piemēram, par (ne)pieķeršanos lietām un cilvēkiem”.

Dziesma ierakstīta studijā “Anson’s Lab” sadarbībā ar producentu Kasparu Ansonu, ieraksta miksēšanā savu roku pielicis arī Krišjānis Geidāns. Dziesmas vārdu video veidoja “Greg John Media”

Grupas iepriekšējais albums “Mēness jūrā zīmē taku” klajā nāca 2022.gada pavasarī. Šovasar “Willow Farm” sacer jaunas dziesmas, gatavojot materiālu nākamajam albumam.