Patrika vārdiem runājot, dziesma radās emocijām piepildot radošo trauku un atspoguļojās skaņās.

Tās ir pārdomas par to kā mēs varam ietekmēt pasaules globālās problēmas, karu un netaisnību. Pārdomas par samierināšanos.

Šoreiz dziesma tapa netipiski Patrikam – pirmie tapa dziesmas vārdi. Tie radās kā emociju puzle, ko Patriks lika gabaliņu pie gabaliņa. Frāzi pa frāzei ilgākā laika periodā.

“Nav jābūt svētam, nav jākrīt grēkā” vārdi piešķīra sajūtu un noskaņu dziesmas melodijai.

Un tad sākās grūtākais – radītajai melodijai bija jāpielāgo jau iepriekš uzrakstītā dzeja, kas sajūtu līmenī ir ļoti smalks darbs, lai nepazaudētu emocijas, ar kādām radīti teksts un mūzika. Vienlaikus – saglabājot labskanību.

Lai ainu padarītu gaišāku, dziesmas videoklips ir veidots ar nelielu devu humora, kurā dziesmas klausītājs, skatītājs pats var izvērtēt kurā pusē atrodas.

Dziesmā un videoklipā, sadarbībā ar Gintu Stankeviču un Konstantīnu Ionovu, tiek saglabāts iepriekšējā videoklipā pielietotais formāts – teksta un attēla mijiedarbība.