Mūzikas un filmu industrijas visā pasaulē cīnās ar juridiskajām un ētiskajām sekām dažādiem mākslīgā intelekta modeļiem, kas pēc populāru skaņdarbu apgūšanas var radīt paši savu produkciju, nemaksājot oriģinālā satura veidotājiem.

Lielbritānija decembrī ierosināja veidu, kā mākslinieki varēs licencēt savus darbus, lai tos izmantotu mākslīgā intelekta apmācībā, taču arī norādīja, ka vajadzētu būt izņēmumam, “lai atbalstītu AI izstrādātāju tiesības izmantot plaša spektra materiālus, ja tiesības nav rezervētas”.

Intervijā BBC Makartnijs sacīja, ka ir nobažījies, ka ieguvēji no izmaiņām būs tikai tehnoloģiju giganti, ja vien autortiesības netiks pienācīgi aizsargātas.

“MI ir lieliska lieta, taču tai nevajadzētu izslēgt no spēles radošus cilvēkus,” sacīja Makartnijs. “Pārliecinieties, ka aizsargājat radošos domātājus, radošos māksliniekus, pretējā gadījumā viņu vienkārši vairs nebūs.”

Britu valdība konsultējas, atver jaunu cilni par savām autortiesību likuma reformām, sakot, ka pastāv juridiska nenoteiktība par to, kā Lielbritānijā tiek piemēroti pašreizējie likumi, kas apdraud ieguldījumus un AI tehnoloģiju ieviešanu.

Makartnijs, kurš 2023. gadā izmantoja mākslīgo intelektu, lai palīdzētu atjaunot grupas mirušā dalībnieka Džona Lenona balsi no veca audiokasetes ieraksta, sacīja, ka pastāv risks, ka

mākslinieki var izrādīties zaudētāji, ja izmaiņas neveiks pareizi.

“Mūzikas biznesā regulāri parādās jauni puiši un meitenes, kuri saraksta skaistas dziesmas. Ja viņiem nepiederēs tiesības uz to, ja viņiem ar to juridiski nebūs nekāda sakara, tad ikviens, kurš to vēlēsies, varēs skaņdarbu vienkārši paņemt sev,” viņš teica.

“Patiesība ir tāda, ka ieņēmumi par šo dziesmu kaut kur nokļūst, bet tā nonāks straumēšanas platformās. Taču tās saņēmējam vajadzētu būt cilvēkam, ka to radījis, nevis tikai kaut kādam tehnoloģiju gigantam.”