Nesen noskatījos filmu “Panku sindroms”. Filmas nosaukums ir savdabīga vārdu spēle, jo visi tās galvenie varoņi spēlē pankroka grupā un cieš no Dauna sindroma. Tāpēc kopā sanāk “Panku sindroms”. Pirmajā brīdī liekas, ka tas ir stāsts par sabiedrības marginālajiem elementiem. Par tiem, ko ikdienā neredzam un varbūt pat iedomājamies neesam, kaut gan viņi ir tepat līdzās. Taču patiesībā “Panku sindroms”, manuprāt, ir filma par saprašanos un pieņemšanu. Un tas liek aizdomāties.

Pasaule ir skaista tās dažādībā, mēs mēdzam sacīt. Taču realitātē mūsu uzskati un rīcība ne vienmēr ir tik iecietīga un toleranta.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. septembra numurā.

 #kvards-20120908-012