Kāds Liepājā dzīvojošs anglis nekad šejienes veikalos nepērk tēju. Viņš tieši tāda paša zīmola preci kā šeit iegādājamā regulāri pasūta no Anglijas. Jo pārliecinājies, ka vienādais iepakojums slēpj atšķirīgu saturu. Cilvēki taču zina, ka preces te un tur atšķiras, saka Uldis, kurš Pētertirgū pārdod preces no Vācijas. “Tie, kas vienreiz bijuši ārzemēs, tie jau zina.” 

Kad Uldis sācis tirgū strādāt, tad gan bijis visiem jāskaidro. Bet nu jau vairs tā neesot. Par cenām runājot, Uldis saka – jāpiemērojas veikalu cenām. “Tikai šis ir “Deutschland”, bet tur… nezināmas izcelsmes,” viņš iesmejas. Uldis atzīst, ka viņa biznesam, protams, būtu neizdevīgi, ja kvalitātes prasības visām Eiropas daļām vienādotu. Bet, viņaprāt, tas nekad nenotiks. “Jo visi ir tendēti uz peļņu – izdevīgāk ir Latvijā iegrūst sliktāku preci par lētāku naudu un tad tālāk tirgot kā dārgu. Pats to, kā atšķiras preces dažādās Eiropas valstīs, sapratis jau sen. Bijis cits bizness, saistīts ar braucieniem uz Vāciju, paņēmis pa ceļam uz mājām arī kafiju, pulveri veļas mazgāšanai, zobu pastu, citas lietas. Draugi prasījuši – manta laba, atved to un to. 

Ražotāji turpina noliegt dubultu kvalitātes standartu piemērošanu savai produkcijai. Pētījumu rezultāti pat nodēvēti par spekulatīviem. Tomēr pērn Eiropas Komisija beidzot apsolīja iesaistīties jautājuma risināšanā. Tās izstrādātajās vadlīnijās tagad minēts – patērētāju dalīšana, atšķirīgiem tirgiem ražojot atšķirīgas kvalitātes produktus, ir aizliegta. Septembra vidū arī Latvijas Zemkopības ministrija uzdevusi Pārtikas un veterinārajam dienestam izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu. Tas pārbaudīs saldumu, piena produktu un, iespējams, kafijas atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. oktobra numurā.

#kvards-20171005-04#