Vairums liepājnieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un viņiem nav nekādu problēmu ar gāzi.

Tiesa, ne jau visur mēs esam tikuši vaļā no smagajiem propāna-butāna baloniem. Taču visam ir savas cēloņu un seku kopsakarības, kurām mēs tagad pacentīsimies izsekot. Kaut gan iemesls tam nav kaut kādas problēmas, bet gan visnotaļ pozitīvs fakts, kuru pat varētu pielīdzināt svētkiem, jo parīt būs četrdesmitā gadadiena, kopš Liepājā ienākusi dabasgāze – vispirms to saņēma rūpnīca “Sarkanais metalurgs”, bet pēc tam dzīvojamie mikrorajoni. Lai sasniegtu pašreizējo situāciju, ak, cik daudz bija jānopūlas! Lai mazliet paceltu vēstures priekškaru, mēs piedāvājam konspektīvās sarunas izklāstu ar sabiedrības “Latvijas gāze” Liepājas iecirkņa priekšnieku Aivaru Ķirsi un viņa priekšgājēju šajā amatā Namieti Akselrodu. Tajos gados, kad gāze strauji sāka ienākt mūsu dzīvē, Akselrods strādāja par galveno inženieri uzņēmumā, kas toreiz saucās par pārvaldi. Viņu stāstījums pavisam viegli ļāva uzreiz pārcelties pagātnē.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. novembra numurā.