Ja vien nedzīvo laukos un necenties iebrist rasā vēl pirms pirmās gaiļa dziesmas, vai arī neesi rūpnīcas darbinieks, kura darba duna sākas melnā rīta agrumā, celties pāragri tāpat vien nešķiet prāta darbs. Tomēr dzīvojot šodienas straujajā gadsimtā, ar diennakts stundām ir krietni par maz. Reiz sarunā uzdevu cilvēkam jautājumu par to, kas ir tās lietas un nodarbes, kuras viņam patīk, aizrauj. Kādu brīdi skatījies manī, viņš teica: “Zini, kaut kā nav sanācis laika par to padomāt. Vienkārši daru, kas jādara. Vai patīk, nedomāju.”

Plašāk žurnālistes Lienas Rimkus viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. marta numurā.

#kvards-20190327-02#