Saruna ar Svetlanu Skrīveri, pedagoģi, privātās PII “Pikucis” vadītāju.

– Kad bērns ir gatavs doties uz nodarbībām vai treniņiem viens pats, bez vecākiem?

– Ļoti svarīgi novērtēt, cik bērns pats ir patstāvīgs. Un cik lielā mērā mamma ir viņu no sevis atbrīvojusi, cik viņa pati tam gatava. Tie var būt divi, un tie var būt pieci gadi. Bet jāapzinās, ka mazs bērns ir neprognozējams, viņš kaut ko var izdarīt pilnīgi negaidīti.

– Vai vecāki nepārspīlē, trīsgadīgos un četrgadīgos vedot uz nodarbībām, kas ir ļoti orientētas uz sasniegumiem?

– Noteikti tā ir. Pirmkārt, bērns tad vēl nav nobriedis fiziski. Jebkurš ārsts un fizioterapeits pateiks, ka šajā vecumā nav normāli, ja bērnam ir tāda slodze. Būtībā vecāki ar attieksmi, ka bērnam jābūt pirmajam, paši provocē bērnus uz nelaimes gadījumiem.

– Vai vecākiem jābūt gataviem, ka līdz noteiktam bērna vecumam viņiem nodarbībās ir jābūt klāt? Dažreiz, atstājot bērnu trenerim, viņi priecājas par sev iegūtu laiku.

– Ja vecāki ved bērnu uz kādām sporta aktivitātēm, jārēķinās, ka viņš tur nebūs viens, būs arī citi bērni. Un vecāki paši uzņemas atbildību par iespējamām sekām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. oktobra numurā.

#kvards-20171011-02#