To, ka jūras un piekrastes, tāpat arī valsts iekšējo ūdeņu zvejniekiem klājas aizvien grūtāk, var secināt, pavērojot piestātnes.

Rosība pie tām kļūst arvien nemanāmāka, kuģu un laivu skaits ir katastrofāli sarucis. Liela daļa to sagriezta, jo līdz šim tika uzstāts, ka tieši ražošanas līdzekļi, nevis mazās laivas, ir jāpārvērš metāllūžņos. Tādējādi desmitiem cilvēku palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem. Tāpēc aktuāli ir vaicājumi, kādēļ tā notiek. Ar ko tas beigsies? Un vai visur Eiropas Savienībā situācija ir tik bēdīga? Uz šiem jautājumiem atbildes pagājušajā nedēļā centās rast arī Zvejnieku federācijas valdes sēdes dalībnieki, kas bija sapulcējušies Doles salā pie Daugavas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. marta numurā.