LSO vadītājs Uldis Lipskis atzīst, ka peļņas daļa, ko atļauj investēt, esot neliela, tā nav tāda kā lieliem valsts uzņēmumiem.

“Sanāca tā, ka mēs samaksājam naudu dividendēs un pēc tam prasām Kultūras ministrijai naudu, lai palīdz mums ar instrumentu iegādi vai kapitālo remontu. Labi, ka ir šāda veida lēmumi, kas atļauj peļņu uzreiz investēt aprīkojuma iegādē vai uzlabošanā,” viņš pastāsta.

Ieplānota un daļēji jau sākusies surdīņu iegāde pūšamajiem instrumentiem, basklarneti sūtīs pie ražotāja sertificēta meistara uz kapitālu apkopi un regulēšanu.

Gadījumā, ja kapitālsabiedrības faktiskā peļņa pārsniegs prognozēto, tā tiks novirzīta mūzikas instrumentu iegādei.

“Ja gadītos ļoti veiksmīgs gads, plānojam pakāpeniski sākt stīgu instrumentu iegādi, jo šobrīd orķestra rīcībā ir viens čells un viena vijole, mūziķi spēlē ar saviem instrumentiem, bet ne visi var atļauties labus,” atzīmē U. Lipskis.

Tāpēc iecerēts uzlabot ne tikai pūšamo un sitamo instrumenti krājumus, pie kā jau strādāts padsmit gadus, bet pievērsties arī stīgu instrumentu iegādei.

LSO pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022. gadā bija 280 251 eiro, bet dotācija no valsts pamatbudžeta – 2 196 288 eiro.

Savukārt 2023. gadā ieņēmumi bija 380 486 eiro, valsts dotācija – 2 210 563 eiro un mērķfinansējums – 51 208 eiro.

Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild SIA ”Kurzemes Vārds”.