Trešdiena, 1. maijs Ziedonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

40 gadu ar āķi lūpā. Liepājas skeitborda slaloms svin apaļu jubileju

Oktobra izskaņā Liepājas Bērnu un jauniešu centra (LBJC) filiālē “Vaduguns” pulcējās skeitborda slalomam piederīgie, lai atzīmētu zīmīgu skaitli – 40 gadus kopš pirmajām notikušajām sacensībām Liepājā. Pie tik nopietna skaitļa ir īstā reize atskatīties, kā skeitborda slaloms ienāca pilsētā zem liepām.

40 gadu ar āķi lūpā. Liepājas skeitborda slaloms svin apaļu jubileju
Liepājas braucēji pēc sacensībām 1984. gada martā. "Šīs jau bija nopietnākas sacensības "Daugavas" stadionā, jo bija nodibināta pirmā oficiālā skeitborda sekcija visā Padomju Savienībā. Šie ir tā laika sekcijas dalībnieki," pastāsta Raitis Teteris, kurš pats bildē atrodams aizmugurē no kreisās puses piektais. Pirms sacensību dienas pa nakti bija uzsnidzis sniegs, trasi no kalna "Daugavas" stadionā no rīta susināja ar lupatām, lai var izbraukt. (Foto: no Gailīšu ģimenes arhīva)
Liepājas braucēji pēc sacensībām 1984. gada martā. "Šīs jau bija nopietnākas sacensības "Daugavas" stadionā, jo bija nodibināta pirmā oficiālā skeitborda sekcija visā Padomju Savienībā. Šie ir tā laika sekcijas dalībnieki," pastāsta Raitis Teteris, kurš pats bildē atrodams aizmugurē no kreisās puses piektais. Pirms sacensību dienas pa nakti bija uzsnidzis sniegs, trasi no kalna "Daugavas" stadionā no rīta susināja ar lupatām, lai var izbraukt. (Foto: no Gailīšu ģimenes arhīva)
28.11.2023 01:00

liepajniekiem.lv

Cik tas bija sen!” sajūtās dalās Ainars Jermačenko un Raitis Teteris. Pa šiem gadiem sporta veids piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus.

Kā jau tas dzīvē notiek, par līkni pasmaida abi kungi, bet uzsver, ka “visu laiku tikai ejam uz augšu”.

Skatītājiem liels brīnums

Vēsturiskā diena bija 1983. gada 8. novembrī, un tas fiksēts arī avīzē “Sports”.

Īsā raksta “Ar skrituļdēļiem – arī Liepājā” autors ir Andris Krampis, blakus publicēta arī viņa uzņemta fotogrāfija, kurā redzams no kalniņa lejā traucamies šo sacensību uzvarētājs Juris Kravcivs. 2. vietas ieguvējs Dainis Drēžis, starp citu, patlaban LBJC vada skeitborda slaloma pulciņu.

Rakstā teikts, ka sacensības notikušas pilsētas Kultūras un atpūtas parkā. Mūsdienās tas ir Jūrmalas parks, kur pie rotaļlaukuma ir daudziem iemīļotā skulptūra – lācēns ar medus podu.

“Uz tā kalniņa pirmās sacensības arī notika. Blakus bija elektroautomobiļi, braucamais aplis,”

atminas R. Teteris.

Skatītāju esot bijis ļoti daudz. “Tā kā motokrosā,” viņš salīdzina. Par to arī pārliecinās portāls liepajniekiem.lv, jo tas uzskatāmi redzams A. Krampja uzņemtajā fotogrāfijā.

“Skatītājiem tas bija liels pārsteigums. Nekas tāds nebija redzēts. Visi brīnījās, kā ar ko tādu var pabraukt.”

Kas sacensībās piedalījās? “Liepājas puikas. Tie, kas “tusēja” uz Alejas ielas, pie mākslas skolas, Dzintaru ielā. Klaipēdas rajons pulcējās tur, kur tagad ir tirdzniecības centrs “Baata”, blakus esošā tirdziņa vēl nebija,” atmiņās dalās Raitis, kurš pats bijis viens no šī rajona čaļiem.

Skeitborda “tēvs” Liepājā ir Aleksandrs Geraimčuks jeb īsāk Aleksis, kā viņu sauca visi citi.

Latvijas skeitborda aizsācēji – no kreisās Aleksandrs Geraimčuks (Liepāja) un Gints Gailītis (Rīga) Baltijas Jūras kausā 1993. gadā Liepājā. Foto: no Gailīšu ģimenes arhīva

R. Teteris atceras, kā viņš pienācis klāt un aicinājis sākt trenēties, kaut ko darīt kopā, izvirzīt mērķus, tai skaitā piedalīties sacensībās. Tā arī veidojies braucēju pulciņš.

“Patiesībā 1983. gadā noorganizējās pirmā skeitborda sekcija visā Padomju Savienībā.

Mēs skaitījāmies pie “Daugavas” sporta biedrības.”

Tam sekojuši regulāri treniņi, sākotnēji basketbola laukumā – uz līdzenas virsmas, pēc tam to darījuši no kalna “Daugavas” stadionā.

Kopēja igauņu dēļus

Aizsākoties un attīstoties skeitborda slalomam, daudz kam pieiets radoši, atminas Ainars. Piemēram, par konusiem izmantoti uzņēmumā “Lauma” sadabūtie auduma spoļu vidi jeb serdes.

“Tie bija ļoti viegli, vējā pūta prom, tādēļ likām iekšā plastilīnus, lai ir kaut kāds smagums. Pēc tam “uzodām” tādus mazākus, tie bija ar biezāku plastmasu un turējās.”

Liels deficīts bija arī paši skeitborda dēļi. “Tie vienkārši nebija pieejami,” stāsta Ainars.

“Pirmie dēļus sāka ražot igauņi – “Rula”. Ja kāds, braucot turp ekskursijā, dēli atveda, tas bija liels notikums.

Mūsdienās tas būtu kā no salona automašīna.”

Raitis papildina, ka nereti atvestais brīnums ticis kopēts, izgatavoti vairāki eksemplāri. “Tas viss bija roku darbs. Mūsu treneris Aleksis tajā laikā strādāja “Boļševikā” galdniecībā. Viņš taisīja dēlim klājus – līmēja, zīmēja, rasēja.

Savukārt “Metalurgā” strādāja mans tētis. Un šeit tika izlietas, piemēram, dēļu sistēmas, ko paši tālāk apstrādājām, lai būtu glīti un smuki.

Deficīts bija arī gumijas, ko liek sistēmām pa vidu. Atsevišķi tās nopirkt nevarēja. “Daugavas” stadionā bija gumijas paklājiņi – tādi melni, pabiezi, kas izlikti uz skriešanas ceļa. Bet paklājiņi bija arī tunelī. Vienkārši mētājās, un mēs paņēmām, griezām, lai būtu ko likt dēlim iekšā.”

Stāstu par to, kā tolaik izlīdzējušies, abiem kungiem netrūkst. “Rezerves daļas mašīnām nevarēja dabūt, kur nu vēl tādam dēlim!

Tādēļ ļoti daudzas lietas gatavojām mēs paši.”

Tomēr Liepāja nebija vienīgā pilsēta, kurā skeitoja. Aptuveni mēnesi pirms sacensībām Liepājā tādas aizvadītas arī Rīgā.

Foto: no Gailīšu ģimenes arhīva

“Bet savā starpā mēs to nezinājām. Alekss izlasīja avīzē, ka tur tādas notikušas. Bet gads ir viens un tas pats, vien mēneša starpība,” atzīmē R. Teteris, kurš skeiteru pulciņā turējies līdz 1987. gadam, jo pēc tam iesaukts armijā.

“Pazaudēju divus gadus no tā visa.”

Kamēr dienējis, Liepājā sākušies pirmie izbraukumi uz ārzemēm. Tā kā tas ir padomju laiks, aizbraukt uz Zviedriju vai Čehoslovākiju – tas bijis ļoti liels notikums. Bet pirmās starptautiskās sacensības notikušas 1985. gadā Pērnavā, skaitījies kā PSRS čempionāts.

Pēc tam 1987. gadā Minsterē, kur liepājnieks Māris Intlers dabūjis sudraba medaļu jauniešiem. “Kad atgriezos, kaut kur vēl braucu, piedalījos, bet pēc tam nodibinājās ģimene, prioritātes pamainījās un uz kādu laiku to visu atliku. Bet informēts par visu biju, interesējos.”

Te augšā, te lejā

A. Jermačenko aktīvāk sāka braukt skeitbordā ap 1988. gadu. Gadu vai divus vēlāk piedzīvojis pirmās starptautiskās sacensības Liepājā. “Bija dalībnieks no Šveices,” viņš atceras.

Bet pats arī devies uz sacīkstēm ārvalstīs: Itāliju, Šveici, Čehiju, Zviedriju, Vāciju.

Tomēr 1997. un 1998. gadā skeitborda slaloms piedzīvoja pagrimumu. “Taisni apsīka treniņu posmi, arī cilvēku interese. Treneris Aleksis no tā visa bija atgājis nost. Sākās pārmaiņu laiki.

Arī mēs visi bijām pieauguši cilvēki, kam prioritāte bija ģimene. Diezgan liels posms no mūsu vēstures izkrita,”

secina Ainars. Un tā notika ne tikai Liepājā, bet arī citviet Latvijā.

Ar jaunu elpu skeitbords atdzīvojās 2003., 2004. gadā, Rīgā sākusi darboties slaloma skeitborda federācija vai biedrība.

“Bet es par to neko nezināju. Mistiskā kārtā 2005. gada pavasarī “Kurzemes Vārdā” izlasīju mazu rakstiņu, ko bija ielicis federācijas vadītājs Gints Gailītis, vēstot, ka Jūrmalā maijā notiks Eiropas čempionāts skeitborda slalomā.

Biju dzirdējis par Gailīti, bet tajā laikā uzmanību nepievērsu, jo tik aktīvi vairs nebraucu. Sāku meklēt papildu informāciju, iepirku inventāru. Mēnesi pirms pasākuma patrenējos tepat pie savas mājas Tukuma ielā un maijā izbraucu uz Eiropas čempionātu, kur beigās dabūju divas trešās vietas.

Tas skeitborda sabiedrības daļai bija šoks. “Kas tu tāds? Kur visu laiku biji?” man jautāja.

Un no tā brīža man āķis bija lūpā.  Sapratu, ka tā lieta ir interesanta. Bērni bija paaugušies lielāki, un es varēju pievērst tam vairāk uzmanības. Tā arī šī sasnieguma iespaidā turpināju.

2006. gadā aizbraucu uz pirmajām starptautiskajām sacensībām uz Austriju kopā ar Rīgas komandu kā Liepājas pārstāvis.”

Un notika tā, ka par skeitborda slalomu atkal ieinteresējās tie, kas bija braukuši agrāk. “Braucām pa Latviju, starptautiskiem mačiem. 2008. gadā divatā ar Gintu Rupertu aizbraucām uz Zviedriju Gēteborgā, tas bija wow, atceras Ainars.

Atzīmējot skeitborda sacensībām 40 gadus, LBJC “Vaduguns” Ainars Jermačenko no saviem krājumiem bija izveidojis izstādi, kurā bija skatāmi vecie dēļi, ķiveres, plakāti, krekli u.c. seno dienu liecinieki. Foto: Miks Bumbulis

“Kad sapratām, ka aktivitāte ir liela, nodibinājām biedrību, lai mums ir šāda kompānija, pulciņš, maksājām biedru naudas, braucām, organizējām. Un biedrība pastāv vēl šobaltdien. Mēs tikai gājām uz augšu.”

Aktivitāte atkal pakritusies 2010. gadā. “Vai nu vecums, bizness, vai pietika, sāka pamainījās prioritātes,” iemeslus min pieredzējušais skeitbordists.

“Un tad nāca 2012. gads, ko var atzīmēt kā trešo posmu.

Mani uzmeklēja un jautāja, vai nevaru patrenēt bērnus, BJC radās iespēja veidot pulciņu. Izveidojām uz tiem jauniešiem, trīs četriem, kuri mums bija. Viņi visi sāka 8, 9, 10 gadus veci, un darbojās līdz pat 2020. gada pavasarim.

No maziem bērniem izauguši līdz jauniešiem, ar lielu pieredzes bagāžu, bija izbraukājuši ļoti daudzas Eiropas valstis. 2012. gadā mums Eiropā bija lielākā bērnu bāze, kas trenējās skeitborda slalomā. Šobrīd mums priekšā ir Čehija.”

Lielus zaudējumus apmeklētības ziņā radīja pandēmija. Bērnos nebija interese, zuda motivācija, jo sacensības nenotika. “Bet bērniem jau vajag “burkānu” priekšā.

Kad mēs paši sākām, tad tādi “burkāni” nebija vajadzīgi, tas viss bija kaut kas jauns, savam priekam.

Tam laikam mēs skaitījāmies tādi savādāki, alternatīvi,” atceras Raitis.

Un patlaban brauc ne tikai jaunie. R. Teteris bijis tas, kurš savācis kopā visus vecos braucējus, organizējis sacensības tieši masteriem, braucējiem no 45 gadu vecuma.

“Šogad jau bija sacensības ne tikai masteriem, bet arī grand masteriem, kas ir, sākot no 55 gadiem. Laiks iet, bet joprojām esam aktīvi, trenējamies, viss notiek.”

Jubilejas gadā 5. augustā Liepājā notika Latvijas čempionāts skeitborda slalomā, pirmo reizi Latvijā sacensības tika pārraidītas tiešraidē televīzijā TV4.

Sacensībās piedalījās visas vecuma grupas un sievietes trīs disciplīnās: giganta slaloms, speciālais slaloms un līnijslaloms.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz