Liepājas vīriešu basketbola komanda “Liepāja” šonedēļ viesos bija tuvu panākumam spēlē pret “Jūrmalu Betsafe”, tomēr spraigā pamatlaika galotnē neizrāva uzvaru, bet pagarinājumā piekāpās ar rezultātu 96:101. Liepājnieku galvenais treneris Artūrs Štālbergs par zaudējuma galveno iemeslu uzskata pārāk individuālās darbības mača izšķirošajos brīžos.

– Artūr, kāds ir tavs komentārs par aizvadīto maču?

– Bija viena lieta, kas man šajā spēlē ļoti nepatika. Gatavošanās posmā pirms šīs spēles likām uzsvaru uz komandas darbu. Ar to panācām pārsvaru +9, principā kontrolējām spēli, bet vienā brīdī šī komandas spēle pazuda. Sākām aizrauties ar individuālām darbībām, un pārsvars izgaisa vienā acumirklī. Cepuri nost, ka saņēmāmies un beigās izvilkām pagarinājumu, bet pamatlaika beigās mums drusku neuzspīdēja veiksme. Žēl, ka nesanāca ar komandas spēli novest maču līdz uzvarai.

– Pārsvaru jūs ieguvāt ne tikai ar tālmetieniem, bet ar labu aizsardzību. Vai tu redzi komandas progresu šajā ziņā?

– Progress ir. Pamatlaikā ielaidām 91 punktu, bet pretinieki pie mūsu groza savāca 14 bumbas. Ja ļautu savākt zem 10, ja savāktu vēl kādas 5–6 atlēkušās bumbas, kas bija reāli izdarāms, mēs ielaistu ap 80 punktiem un tā būtu uzvarēta spēle. Dažreiz neatbloķējām pretiniekus, dažreiz drusku noslinkojām. Mēs šo komponentu no sezonas sākuma visu laiku uzlabojām. Skaidrs, ka ar savu atlētismu mums ļoti svarīgs bija Besiks, bet bez viņa treniņos atkal ir jāatgriežas atpakaļ un jāmācās vecā viela – savākt bumbas, kad tavā rīcībā nav komandas atlētiskākā spēlētāja. Tagad visiem pieciem ir jāpiedalās atlēkušo bumbu savākšanā, nevis tikai jācer, ka tās savāks viens, divi vai trīs atlētiskākie.

– Kopumā “Liepājas” tālmetienu statistika šajā spēlē ir ļoti laba, bet izšķirošajās epizodēs trejači neiekrita. Spēlētājiem nodrebēja roka vai tomēr nostrādāja nerakstītais likums, ka visu spēli tālmetieni nevar krist ar ļoti augstu precizitāti?

– Papildlaikā bija divi brīvi tālmetieni. Viens bija Jansonam no stūra, un otrs – Džonsonam no pretējā stūra. Grūti teikt. Abi bija normāli metieni. Treniņos abi šie spēlētāji šādus metienus var trāpīt ar 70–80 procentu precizitāti. Jansons ir jauns, viņam nav pieredzes, varbūt nodrebēja roka, bet Džonsonam ar to nevajadzētu būt problēmu. Taču tādas ir spēles epizodes. Paskatieties Eirolīgas spēles – tur ir tādi metēji, kas realizē tuvu pie 50 procentiem tālmetienu. Parasti grūtāk ir iemest metienus, kad tu esi pilnīgi brīvs, nevis ar pretinieka roku sejā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. janvāra numurā.

#kvards-20190111-06#