liepajniekiem.lv
BK “Liepāja” direktors neslēpj gandarījumu par to, ka izdevies noturēt gan galveno treneri Artūru Visocki-Rubeni, gan komandas līderi Kristapu Ķilpu, kā arī ir atklāts par sportisko mērķu sasaisti ar kabatu dziļumu.
“Gribam būt medaļu pretendenti, taču gribam, lai varam to teikt pamatoti,” viņš bilst.
– Izdevies turpināt sadarbību ar Artūru Visocki-Rubeni. Vai bija šaubas par to?
– Man personīgi mazliet šaubas bija, jo viņš sevi ir parādījis ļoti labi. Cerēju, ka pamata nav, bet ar prātu sapratu, ka iespēju viņam netrūks un arī intereses no maksātspējīgākiem klubiem viņu piesaistīt.
Sērija pret “Ogri” parādīja labu “Liepājas” spēku. Manuprāt, ļoti reti kurš prognozēja, ka varam uzvarēt.
Treneris salika īstos uzsvarus, motivēja komandu, viņš ir liels faktors tam, ka pārkāpjam pāri ļoti spēcīgam pretiniekam.
Favorītam. Tā jau ir kaut kāda mēraukla.
– Vai no kluba puses pieļāvi domu par pārmaiņām šajā kontekstā?
– Mums tādas domas nebija. Galvenā vēlme bija viņu noturēt “Liepājā”. Neliegšos, ka vienošanās vēl uz sezonu bija, taču tāpat trenerim bija arī iespēja no līguma iziet.
Mums noteikti bija liela vēlme, lai viņš paliktu. Prieks, ka tas ir izdevies.
Vēl ir nepadarīts darbs dažās sadaļās. Komanda, kas turpina demonstrēt labu basketbolu, audzināt jaunos spēlētājus un arī uzvarēt – tas ir tas, ko vēlamies izveidot.
Uz sezonu vēl Visockis-Rubenis ir ar mums, pie tā arī strādāsim.
Viena lieta, protams, ir finanses, kas vienmēr varētu būt vairāk, ātrāk, raitāk, taču otra lieta ir sportiskie mērķi.
Ja varam tādus nospraust, uz tiem sistemātiski iet un gadu no gada kāpt augstāk, tad arī trenerim ir pavisam cita interese ieguldīties.
Turklāt, šis treneris nedod pienesumu tikai lielajai komandai, viņš daudz paveic arī akadēmijā.
– Jauno spēlētāju kurss – vai turpināsiet soļot iemīto taku?
– Mēs esam krustcelēs starp to, ko vēlamies, un to, vai mēs to varam. Neizliksimies – vienmēr viss atsaucas uz naudu. Ja līdzekļu būtu vairāk un laicīgāk, noteikti kaut kādi soļi būtu sperti citādi.
Pašam liekas, ka dosimies pēc kaut kā nedaudz stiprāka, bet neesam līdz galam pārliecināti.
Šobrīd burtiski gaidām vienu otru lēmumu un sapratīsim, vai pamainām to kursu, taču arī tad tas nebūtu radikāli. Tā rocība, kuru varam mainīt, ir trīs pozīcijas. Skeletiņš šobrīd ir.
Mutiska vienošanās ir ar vairākiem jauniem spēlētājiem, dažos gadījumos arī jau likti paraksti uz papīra. Taču, kā minēju, vēl variēsim ar divām trim pozīcijām.
– Paliek arī līderis – Kristaps Ķilps. Vai bija sarežģīti noturēt?
– Par Kristapu interese bija, un tā bija pietiekami liela. Tas Ķilps, kas spēlēja sezonas beigās, – tie ir divi dažādi basketbolisti, līdz ar to tur ir arī mūsu pirksts.
Interese nāca gan no ārzemēm, gan no Latvijas smagsvariem. Prieks, ka viņš būs ar mums. Es sagaidu, ka sezonu sāks tas Ķilps, kuru redzējām izslēgšanas spēlēs. Ceru, ka viņš būs tikpat dominants.
Šāds spēlētājs ir dubultbīstams – var veidot uzbrukumu, bet, ja to neļausi, viņš noslēgs pats, savukārt, ja neļausi noslēgt, viņš veidos.
Ķilps var būt ļoti efektīvs, sezonas beigu nogrieznī jau iegāja pavisam citā spēles manierē. Protams, kaut kur jābūt pragmatiskākam, mazāk jākļūdās, taču patiesībā –
kurš bija pēdējais latviešu spēlētājs, kurš tik daudzveidīgi var nospēlēt uzbrukumā? Parasti tie ir ārzemnieki.
Ausējs? Viņš vairāk tomēr meta. Zoriks? Jā, viņam varam pielīdzināt kaut kādā mērā, neviens cits man šobrīd prātā nenāk.
– Ap viņu arī būvējat sastāvu?
– Jā, neliegšos. Viņu ņemam nevis kā spēlētāju, kurš ir viens no, bet spēlētāju, kurš ir vadošā figūra, ap kuru veidot pārējo konstrukciju.
Tas arī, protams, viņam pašam patīk, neizliksimies. Centīsimies palīdzēt viņam palīdzēt mums.
– Vēl viens interesants pastiprinājums – Rodijs Mačoha. Ko sagaidāt no viņa?
– Mačoha ir liepājnieks, kurš “Liepājā” tā arī nekad nav uzspēlējis. Agri devās uz Spāniju, jau ilgi elpojis lielā basketbola smārdu.
Būs ļoti labs pastiprinājums, ir krājis vērā ņemamu pieredzi “ACB” līgā, līdz viņa komanda izkrita uz pakāpienu zemāku turnīru, un būtiski arī tas, ka viņš vienībā palika, tika pie mazliet lielākas lomas.
Tātad kaut kur noteikti varam runāt par jau pieminēto stabilitāti. Redzam, ka viņš var būt arī daudzveidīgs, nospēlēt kā pirmais, piektais, varbūt ceturtais numurs.
Avotiņš ir pievienojies “Ogrei”, ar vairākiem spēlētājiem līgumi noslēgušies, bet ar daļu no šī saraksta sarunas vēl turpinās, neizslēdzu, ka kāds no viņiem mūs pastiprinās arī šosezon.
– Runājot par sportiskajiem mērķiem, – kas ir tas, par ko runājam?
– Mēs gribam būt medaļu pretendenti, nevis komanda, kurai trūkst pārliecības vai vēl vajag saspēlēties. Gribam šos vārdus bilst kā faktu, nevis vēlmi. Ar argumentiem, pamatoti.
Liels izaicinājums tas bija pērn, spēlējot gan ar gados jauniem, gan ar komandā jauniem basketbolistiem.
Stādot augstus mērķus, tu apzinies, ka jārēķinās ar to, ka jaunajiem kādā mirklī trūks stabilitātes.
Šobrīd ir skaidrs – ja gribam ko vairāk, kāda no šiem jaunajiem sportistiem vietā jābūt kādam, kurš jau uz komandu atnes savu pieredzi, savu bagāžu. Ne obligāti vecajam, bet ar pieredzi, ar pārliecību.
Šobrīd mēs esam punktā, kad to izteikti gribam un neslēpjam, bet svārstāmies.
Bez naudas nevaram teikt, ka visus vinnēsim un tikai tad nāks tie uzvārdi. Redzēsim, kā ar to sanāks. Budžets lielā mērā diktēs mūsu soļus, bet ir skaidrs, ka gribam mazliet vairāk.
Komandas treniņus “Liepāja” sāks augusta ievadā, septembra sākumā startēs Latvijas-Igaunijas apvienotās līgas čempionāts.
Sastāvs
BK “Liepāja” spēlēt turpinās:
Kristaps Ķilps, Klāvs Dubults, Ričards Vitoļskis, Mārtiņš Kilups, Henriks Bajārs, Kristiāns Šulcs.
Jaunie spēlētāji:
Rodijs Mačoha, Vitālijs Kuzņecovs (Ukr).
Līgums beidzies:
Emīls Krūmiņš, Ojārs Bērziņš, Viktors Iļjins, Kristaps Miglinieks, Roberts Freimanis.
Prom devies:
Reinis Avotiņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
