Liepājas basketbola arbitrs Mārtiņš Kozlovskis šovasar debitēja kādā no lielajiem grozabumbas turnīriem – Eiropas sieviešu čempionātā. Pirms šīm sacensībām Mārtiņa mērķis bija iekļūt to 20 soģu skaitā, kas pēc pirmā posma turpinās darbu izslēgšanas spēlēs, bet galu galā viņš bija viens no trim tiesnešiem, kas piedalījās visās septiņās spēlēs. Liepājnieks neslēpj, ka viņa lielākais sapnis ir tiesāt olimpisko spēļu basketbola turnīru.

– Cik spēles tu vadīji Eiropas čempionātā?

– Septiņas. Trīs spēles bija apakšgrupā, tad astotdaļfināls, ceturtdaļfināls, pusfināls un spēle par 3. vietu. Bija septiņas spēļu dienas, un mēs bijām trīs tiesneši, kas strādāja bez pārtraukumiem.

– Kāda bija Latvijas tiesnešu pārstāvniecība Čehijā?

– Es biju vienīgais. Latvijas izlase spēlēja Prāgā, līdz ar to manas spēles notika turnīra otrajā pilsētā Hradeckrālovē. Tādi ir noteikumi, ka tiesneši, kuru valstu komandas piedalās čempionātā, tiesā otrajā grupā, lai viņi nekādi nevarētu ietekmēt savu izlašu spēles. Man liekas, ka tikai no Serbijas bija divi tiesneši, no pārējām čempionāta dalībvalstīm bija pa vienam, tad vēl bija vairāki neitrālie tiesneši. Tajā skaitā no Kanādas, bet spēli par 3. vietu es tiesāju kopā ar Dānijas pilsoni Maiju Forsbergu, kas dzīvo Amerikā, kur ar pilnu slodzi tiesā WNBA spēles.

– Kādā veidā FIBA Eiropas nodaļa izvēlas tiesnešus šādiem turnīriem?

– Es teiktu, ka to nosaka tiesnešu uzraugu novērojumi klubu sezonas laikā. Izvēlas tos, kas sevi ir labi pierādījuši. Turnīru sāka 28 tiesneši, no kuriem astoņus atsijāja. Mans kā jaunākā tiesneša, turklāt debitanta mērķis bija iekļūt divdesmitniekā, kas palika čempionātā pēc grupu turnīra. Negaidīju, ka būšu starp tiem trim, kas aizvadīs maksimālo spēļu skaitu.

– Cik daudz tu tiesāji izlašu spēles klubu sezonas laikā?

– Man vasaras sākumā bija viena pārbaudes spēle starp Latvijas un Baltkrievijas sieviešu izlasēm. Tas arī viss. Sezonas laikā nebija nevienas izlašu spēles. Intereses pēc es apkopoju statistiku. Man pagājušajā sezonā kopā bija 115 spēles, no kurām aptuveni 10 procenti – kādas 15 – bija sieviešu komandu spēles.

– Vai izlašu spēļu tiesāšana atšķiras no klubu maču tiesāšanas?

– Laikam, ka ne. Atšķirība ir vīriešu un sieviešu komandu tiesāšanā. Brīžiem sieviešu basketbolu tiesāt ir daudz grūtāk nekā vīriešu, tāpēc ka sieviešu basketbols nav paredzams.

– Kas veido tavus pārējos 10 procentus spēļu?

– FIBA Eirolīga sievietēm, Eirokauss sievietēm un “Vegas 1/Liepājas” spēles.

– 115 spēles ir liels, mazs vai normāls skaits?

– Tas ir daudz, bet es tiesāju arī spēles dažādos vasaras turnīros.

– Atgriežamies pie Eiropas čempionāta. Vai pirmajā posmā un izslēgšanas spēlēs atšķiras maču tiesāšana un paši mači?

– Jā, ļoti atšķiras. Izslēgšanas spēle kādai no komandām ir pēdējā, un šajos mačos ir pavisam cita likme, bet arī grupu turnīrā bija ļoti svarīgas spēles, jo 1. vieta nodrošināja iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Visas gribēja būt pirmās. Turcijas un Itālijas spēles liktenis izšķīrās pēdējās sekundēs. Turcija vinnēja ar 1 punkta pārsvaru un iekļuva ceturtdaļfinālā, bet Itālija turnīrā divreiz zaudēja galotnē – arī Latvijai. Spēles bija interesantas. Divas no manām septiņām spēlēm beidzās ar 1 punkta starpību. Pārējās starpība bija lielāka, bet man palaimējās ar līdzīgām spēlēm.

– Līdzvērtīgāka cīņa nozīmē, ka tiesnešiem ir smagāks darbs, vai ne?

– Jā. Tiesnešiem vienmēr gribas tiesāt labākās un līdzīgākās spēles. Tiesnešiem lielāks gandarījums ir tiesāt spēles, kas rit punkts punktā. Tas ir lielāks izaicinājums, lielāks sasprindzinājums.

– Kura spēle čempionātā tev bija pati grūtākā?

– Emocionāli tā bija pati pirmā spēle, kurā man bija lielākais satraukums, jo tā bija mana pirmā spēle šādā čempionātā. Tomēr es šo maču labi iesāku. Ar labām svilpēm un tā tālāk, līdz ar to viss čempionāts tālāk aizgāja ļoti labi. Ja raugās no punkts punktā pozīcijām, tad laikam, ka Turcijas un Itālijas mačs bija grūtākais. Tur bija arī tehniskās un nesportiskās piezīmes, tas bija pusfināla cienīgs mačs. Pēc tam man bija arī pusfināls un bronzas spēle, bet tās bija vieglākas, emocijas bija mazākas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10.jūlija numurā.

#kvards-20170710-09#