Latvijas vīriešu basketbola Pasaules kausa finālturnīra debijā izcīnīja piekto vietu un Porziņģis, lai arī traumas dēļ nespēlēja, bija kopā ar valstsvienību Džakartā un Manilā, kur turpināja dziedēt pēdas audu iekaisumu.

Kā stāstīja Porziņģis, viņš finālturnīra laikā bijis kautu kur pa vidu starp treneriem un spēlētājiem. “Vairāk sapratu, kā treneri pieņēma lēmumus, kā izdomāja spēles plānojumu. Tā bija jauna pieredze un iedeva kādas jaunas zināšanas,” atzina Porziņģis.

Arī Porziņģis devis padomus par atsevišķiem basketbolistiem, kuri spēlē Nacionālajā basketbola asociācijā un pret kuriem viņš pats ir daudz spēlējis. “Arī spēles lietas, kuras es, piemēram, redzēju pirmajā puslaikā, pārtraukumā starp otro un trešo ceturtdaļu mēģināju nodot džekiem. Daudz kas arī pēc tam noderēja,” stāstīja basketbolists.

Pasaules kausa finālturnīra laikā Porziņģis nodarbībās paaugstinājis intensitāti lēcieniem un skrējieniem, savas dienas aizvadot trenažieru zālē un basketbola laukumā. 

“Tā pēda pamazām ir “jāuzbūvē”. Bija dienas, kad es arī pāršāvu pār strīpu, jo jutos ļoti labi un domāju, ka varbūt ir iespēja kaut kā mani ielikt sastāvā, bet tajā pašā laikā centos saprast, ka uz to visu ir jāskatās ilgtermiņā, nevis tagad kaut kur jāsteidzas,” uzsvēra basketbolists.

Dāvis Bertāns finālturnīra laikā atkārtoti pauda savu noraidošo pozīciju par naturalizēto basketbolistu spēlēšanu izlasē. Atbildot uz jautājumu, kāda ir viņa nostāja šajā jautājumā, Porziņģis pievienojās komandas biedra teiktajam.

“Tā būtu iespējama vietas izlasē atņemšana kādam no mūsu pašu džekiem. Es tur redzu vairāk mīnusus nekā plusus. Šobrīd mums visa pietiek un esam lepni kā latvieši, ka mums visi ir savējie spēlētāji, jo tagad tas gandrīz ir retums starp visām izlasēm. Ar savu sastāvu kļuvām par piekto labāko izlasi pasaulē. Tas tomēr daudz ko pasaka par mūsu spējām,” stāstīja Porziņģis.

Jūnijā Porziņģis trīs komandu maiņas darījumā nonāca Bostonas “Celtics” rindās un spēlēs vienībā, kas ir viena no NBA titula pretendentēm.