Sestdiena, 13. augusts, lutināja ar sauli, tuvu 30 grādiem karstu gaisu un pavisam rāmu plus 23 grādus siltu ūdeni.

Sacensību atklāšanā Saldus kluba ”Akvavitamīns”, kas jau desmit gadus rīko ”Ciecernieku”, vadītājs Kristaps Vaģelis priecājās, ka arī liepājnieki ir pamodušies. ”Šodien vēsturiska diena, Liepājā izveidots jauns peldējums. Redzam, ka dalībnieku ir daudz. Latvijas pilsētas, aiciniet mūs uz saviem skaistajiem ezeriem!”

Lietuvas sportists no Šauļiem Jokubs Jankausks 17 līdz 20 gadu vecuma grupā uzvarēja gan 1000, gan 2000 metru peldējumā ar milzīgu atrāvienu no sāncenšiem.

Viņa ātrumu apbrīnoja gan sacensību dalībnieki, gan skatītāji, jo puisis garākajā distancē pabeidza abus apļus ātrāk, nekā daļa peldētāju pieveica vienu kilometru. Otrās vietas ieguvēju savā grupā viņš apsteidza par pusotru minūti.

Kā var nopeldēt garas distances tik ātri? ”Es daudz trenējos,” atbild lietuviešu sportists.

”Darbs ir smags, bet tā rezultāts ir redzams. Mans laiks nebija slikts, taču zinu, ka tas varēja būt vēl labāks. Tomēr esmu laimīgs, ka atbraucu uz šejieni un nostartēju.”

Mariuss Jankausks ir visgarākās distances uzvarētājs vecuma grupā virs 50 gadiem.  ”Lietuvā arī rīko šādas sacensības, taču mēs koronavīrusa dēļ sen nebijām bijuši Latvijā,” viņš atzīmē. ”Ir interesenti pabūt gan tur, gan te. Šeit ir brīnišķīga daba, taču arī cita aizrautība, jo sacensībās Lietuvā mēs pazīstam savus pretiniekus, bet šeit viss nezināms.”

Šauļu sportisti domājot atbraukt uz peldējumu Liepājā vēl kādu reizi.

Ilze Aigare no Stopiņu pagasta kilometra peldējumā uzveica pat vīrus. ”Tā gadījās,” viņa smejas. ”Tas ir mans sporta veids no mazotnes. Ko ļauži, kas sasnieguši zināmu briedumu, var darīt, – izklaidēties sacensībās. Prieks, ka liepājnieki ir ne tikai teikuši ”nākamgad, nākamgad”, bet ir izdarījuši.”

Šarlote Verdenhofa no Salaspils ir vienīgā, kas 13 – 16 gadu vecuma grupā peldēja 2 km distanci. ”Esmu peldējusi trīs kilometrus,” lepni saka meitene. ”Peldu tāpēc, ka tētis peld.”

Regulāri ziemas sacensību dalībnieki Liepājā ir kaimiņi no Ventspils kluba ”Jūras lauvas”. Klubs lepojas ar savu seniori Gaļinu Jefimovu, kura pat triatlonu izmēģinājusi. Gaļina. ”Esmu ronis, bet nekad neesmu bijusi liela peldētāja,” viņa atzīst.

”Šovasar sāku piedalīties sacensībās. Vienā ezerā nopeldēju 80 metrus. Tad izlēmu nākamajā reizē peldēt gan 100, gan 400 metrus un šodien Liepājā atkārtoju to pašu – simt un četrsimt. Lieliski, jūtos labi, noteikti turpināšu.”

”Jūras lauvu” līdere un vairāku peldējumu uzvarētāja Nataļja Ņevostrujeva stāsta, ka  ļoti patīkot, ka klubs ”VeloRonis” vienmēr noorganizē sacensības visaugstākajā līmenī. ”Bija interese arī par vasaras peldēšanu, atbraucām un neesam vīlušies,” viņa saka.

Vīri no Pierīgas stāsta, ka ziemā pagaidām peldot tikai telpās. Latvijā pagaidām nav daudz atklāto ūdeņu sacensību, tāpēc braucot uz visām trim. ”Par baseinu nav jāmaksā,” atbildē uz jautājumu par peldēšanu atklātos ūdeņos smej Didzis Ustups.

Artūrs Vīksne nopietni uzsver, ka Latvijā ar peldētprasmi ir tā, kā ir, tāpēc šādus pasākumus vajadzētu vairāk, lai popularizētu peldēšanu. ”Citādi cilvēkiem ir paniskas bailes no ūdens, un tas nav labi, piedevām ņemot vērā, ka Latvijā ir tradīcija atpūsties pie ūdeņiem un dzert alkoholu. Pēc tam cilvēki slīkst,” saka peldētājs.

Biedrības ”VeloRonis” vadītājai Ingai Krivcovai ir liels gandarījums, ka pirmoreiz rīkojot šādas sacensības Liepājā, izdevās pulcēt tuvu simtam peldētāju no Latvijas, kā arī mūsu sacensības bija pamanījuši un ieradās ļoti spēcīgi un pieredzējuši peldētāji no Lietuvas un Polijas.

”Prieks, ka bija daudz jaunāko grupu dalībnieki vecumā no 7 līdz 16 gadiem. Un skaļus aplausus izpelnījās peldētāji vecumā pēc 50. Daži pat veica abas garās distances – 1 km un 2 km. Beberliņi ir ļoti laba vieta sacensībām peldēšanā atklātā ūdenī un viss noritēja lieliski,” viņa vērtē. Biedrības vadītāja domā, ka ir dzimusi jauna tradīcija – Liepājas atklātais peldējums augusta otrajā sestdienā. ”Mēs  turpināsim veicināt interesi par peldēšanu un peldēt prasmi jebkurā gadalaikā, – gan vasarā, gan ziemā,” atzīmē I. Krivcova.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.