Par Liepājas vīriešu florbola komandas “Kurši/Ekovalis” uzbrukuma līderi šosezon kļuvis Toms Akmeņlauks, kurš ilgus gadus ir viens no Latvijas virslīgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Intervijā “Kurzemes Vārdam” uzbrucējs atklāj, ka lēmumu pārcelties uz Liepāju lielā mērā noteikušas viņa simpātijas pret mūsu pilsētu.

– Ieskicē, lūdzu, iemeslus, kāpēc tu šogad pārcēlies no savas dzimtās Lielvārdes uz Liepāju.

– Nevarējām ar “Lielvārdi” vienoties par turpmāko sadarbību, par trenēšanu. Sāku meklēt variantus, kur varētu pārcelties. Lielvārdē ir grūti ar darbu, lai varētu to apvienot ar bērnu trenēšanu. Meklēju citās pilsētās, un no Liepājas nāca saistošākais un interesantākais piedāvājums.

– Cik nozīmīgs tev bija lēmums pārcelties uz Liepāju, kas, skatoties Latvijas mērogā, atrodas relatīvi tālu no Lielvārdes?

– Tas bija diezgan drosmīgs lēmums. Visa dzīve apgriezās kājām gaisā. Saglabājies vienīgi tas, ka darbs ir tajā pašā jomā. Taču bija jāpamet draugi un ģimene, jādodas uz nosacītām ārzemēm. Man un manai draudzenei tas bija drosmīgs, bet viegls lēmums.

– Kādi ir tavi pienākumi florbola klubā “Kurši”?

– Darbojos jauniešu sistēmā, esmu treneris. Turpinu darīt to pašu, ko Lielvārdē. Ja ir nepieciešami padomi, dodu tos gan Mišam (Mihailam Kostusevam – aut.), gan Mārtiņam (Krūmam – aut.).

– Cik sen tu jau trenē bērnus un jauniešus?

– Rit trešais gads. Parasti arī vasaras ir aizpildītas ar nometnēm, palīdzu kā viestreneris. Kad man bija 15 gadi, vasaras nometnēs strādāju par trenera palīgu. Ar savu pieredzi dalos jau diezgan ilgu laiku.

– Vai var teikt, ka maiņas partneri Liepājā tevi labi saprot, ja esi jau nopelnījis 9 rezultatīvas piespēles?

– Patiesībā ir grūti. Pēdējos gados es spēlēju citādākā sistēmā. Gan pašam, gan komandai bija atšķirīgs spēles stils. Tagad ir jāpaiet zināmam laikam, lai saprastu, kas un kā notiek, lai katrā spēles epizodē es zinātu, kas jāizdara. Lielākoties punktus esmu nopelnījis par piespēlēm Mišam. Ar viņu kopā spēlēju izlasē, kopā ir izcīnīts Latvijas čempionu tituls. Saikne ir diezgan sena, bet nav novecojusi. Lēnām slīpējam, un būs vēl labāk.

– Vai kuršiem pagaidām viss rit tik sekmīgi, kā to rāda 3. vieta virslīgas tabulā?

– Mūsu spēle pagaidām nav tā labākā. Gribas domāt, ka mēs to uzlabosim ar katru spēli un katru treniņu. No tabulas pagaidām ir grūti kaut ko spriest, jo mums pretī nav nākušas vadošās komandas. Pēc šīs nedēļas redzēsim, kādā stadijā atrodamies, cik tuvu vadošajām komandām esam – viņu līmenī, augstāk, zemāk. To parādīs spēles pret Valmieras, Ulbrokas un Lielvārdes komandu. Pēc tām tad arī varēs novilkt kaut kādu mērauklu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.oktobra numurā.

#kvards-20191011-06#