Pēc Latvijas florbola virslīgas pirmā apļa kopvērtējuma 4. vietā atrodas Liepājas komanda “Kurši/Ekovalis”. Mūsējie pēdējos gados neslēpj savas ambīcijas sezonu pabeigt “Arēnā Rīga” ar cīņām par medaļām.

Kurši pirmo apli iesāka un pabeidza ar uzvarām pēcspēles metienos savā laukumā, bet kopumā četrreiz pirmā apļa 11 spēlēs mačos ar liepājnieku līdzdalību uzvarētāju noskaidrošanai nepietika ar pamatlaika 60 minūtēm. Vienreiz “Kurši/Ekovalis” zaudēja pagarinājumā, bet vienreiz piekāpās bullīšos.

Liepājnieki pēdējā laikā nepaguruši stāsta par sava kursa maiņu. Komanda vēlas savu trakulīgo un hiperrezultatīvo florbolu nomainīt pret pragmatiskāku spēli, kas var dot rezultātu ilgtermiņā, bet uz pirmajiem panākumiem nav aizliegts cerēt jau šosezon.

Acīmredzot tieši ar to var saistīt tendenci, ka 3 spēlēs kurši uzvarēja ar 1 vārtu pārsvaru, bet 3 spēlēs mūsējie ar 1 gola deficītu zaudēja. Vēl divreiz spēles beigās bija +2, pārliecinošākais panākums izcīnīts Ķekavā ar 7:0, bet smagākais zaudējums piedzīvots savā laukumā ar 4:8 Ulbrokas kolektīvam.

Pie punktiem liepājnieki tika 9 no 11 spēlēm, kas ir patiesi solīds rādītājs komandai, kas kopvērtējuma Gaiziņā ir uzkāpusi augstu, taču ne pašā virsotnē.

Mūsējie ir labi, bet nav izcili ne gūto, ne ielaisto vārtu rādītājos, bet kopumā “Kurši/Ekovalis” izskatās pēc stabilas vidusmēra komandas. Un tas ir labi.

Kāpēc profesionālajā (vai šajā gadījumā – gandrīz profesionālajā) sportā galvenā nozīme ir panākumiem, nevis dalībai cīņā par panākumiem?

Iepriekšējā sezona teicami parādīja, ka Liepājas kolektīvs sportiskajā ziņā spēj sasniegt augstas virsotnes, taču galvenā problēma ir spēlētāju psiholoģijā.

Tendence bija pieņemt panākumus kā pašsaprotamu vērtību un sākt dot sev atlaides. Samierināšanās ar sasniegto sportistiem ir daudz lielāks ienaidnieks, nekā viegls panākumu izsalkums, kas daudz vairāk stimulē strādāt un grauzt gerflor spēļu grīdas segumu.

Tāpēc labi vien ir, ka komanda atrodas krietnu sprīdi aiz turnīra līderiem no Ulbrokas. Ja izdosies nostabilizēt savu nesen ieviesto spēles modeli ar milzīgu bumbas kontroli un pacietīgiem uzbrukumiem, tad varbūt pavasaris beidzot būs tik ilgs, cik to kāro klubs.

Individuāli snieguma ziņā var izcelt komandas snaiperus un rezultatīvo piespēļu meistarus. Jaunajā komandā spilgti ir iekļāvies Toms Akmeņlauks, un zemāk par savu līmeni nav nolaidušies citi kuršu bombardieri.

Kopskaitā komandā ir seši rezultativitātes izcilnieki, bet tad gan seko diezgan dziļš grāvis. Vienības 7. rezultatīvākais spēlētājs Ingars Jansons no 6. pozīcijā esošā Kaspara Klamera atpaliek 9 punktus, un tas ir samērā daudz.

Taču acīmredzama ir mūsējo vēlme līdzsvarot savu virknējumu jaudu, ko visspilgtāk ilustrē Toma Akmeņlauka un Mihaila Kostuseva izšķiršana. Iespējams, ka šis solis stimulēs komandas vidējās rezultativitātes celšanos.

Otrajā aplī tas galvenokārt būs jāapliecina izbraukumā, kur “Kurši/Ekovalis” aizvadīs 7 no 11 spēlēm, bet lielajam izbraukuma spēļu skaitam nomināli nevajadzētu baidīt.

Pirmajā aplī kurši mājās tika pie 11 punktiem, bet viesos nopelnīja 10 acis. Tiesa, otrajā aplī izbraukumā būs jāviesojas pie nopietniem sāncenšiem – “Ulbrokas”, “Lekringa”, “Lielvārdes”, “Valmieras”, “Bauskas”, “Irlavas”. Arī pie “Rubenes”, kas mūsējos uzņems jau sestdien, 14.decembrī.