Pilsēta un sacensību dalībnieki piedzīvoja seriāla centrālo notikumu – ”Saulgriežu nakts Stirnu buks un Vilks”. Jo reizi gadā distance ”GARMIN Lūsis” tiek aizstāta ar 50–80 km ultra garo distanci ”GARMIN FĒNIX Vilks”.

Tās 275 dalībnieki startēja Paplakā un līdz Ziemeļu molam Karostā mēroja 59,3 kilometrus pa lauku ceļiem, taciņām, pļavām, pārvarot šķēršļus un uzveicot karstās dienas un noguruma radītās grūtības.

Arī ”Stirnu buka” 24 kilometrus garais ceļš sākās ārpus Liepājas – gleznainajos Ālandes krastos Grobiņā. Zaķi, vāveres un susuri skrēja un gāja pa Karostu, iepazīstot meža celiņus, apbrīnojot krasta nocietinājumus.

Finišs visiem bija jūras krastā pie Ziemeļu mola, kur distanci un sevi pievarējušie saņēma medaļu par dalību.

Apkārtne bija pārvērtusies līdz nepazīšanai, jo šeit bija īsta sportistu pilsētiņa ar autostāvvietām, tirgotāju teltīm un ēdinātāju vagoniņiem.

”Karstums!” Tas pārsvarā bija pirmais, ko finišējušie sportisti nosauca, jautāti, kā gāja distancē. Ne visi tika līdz galam, kā arī mediķu teltī darba bijušas pilnas rokas ar dažādām traumām. Palīdzējusi skrējiena daļa mežā, kur bija paēna un vieglāk elpot.

Vikija un Pēteris no Saldus šogad pirmo reizi devās stirnu buka distancē.

”Pirms tam esam skrējuši tikai zaķus. Grūti bija, izaicinājām sevi,” atzina vīrietis. Skriešana ģimenei ir veids, kā uzturēt sevi formā, labi kopā laiku pavadīt.

”Šis jau vien ir tāds pasākums, kāpēc trenēties, lai šeit satiktos,” sacensības vērtēja Vikija.

”Gandarījums ir tad, kad ieskrien iekšā caur arku.

Tās laimes asaras… ir maz dzīvē tie foršie laimes brīži, un šie ir vieni no tiem. Ģimene un šie.”

Abi piederot pie tās grupas, kas sāk skriet pēc trīsdesmit.

Aizraušanās sākās līdz ar bērnu piedzimšanu, un bija svarīgi, lai atvases motivētu doties līdzi, lai izskrietu kopā ar viņiem.

”Nu jau tas iegājis tādā ritenī, ka bez sporta ikdienā vairs nekur,” teica Pēteris. Pāris trenējas četras reizes nedēļā, jo citādi neko paveikt nevar.

Ne vienam vien skrējējam blakus elsoja četrkājainais draugs, jo sacensībās bija arī Vāveres distance kanikrosā – septiņi kilometri.

Rīdzinieku bariņš, kuru vidu arī Jūlija un Jānis, tāpat Taizemes ridžbeki Etna un Cēzaris.

Divkājainie skrējēji atzīmēja, ka bija grūti, taču interesanti. ”Daudz kalnu un posms gar jūru bija aizraujošs,” stāstīja Jūlija.

Visi laimīgi, ka tas viss beidzās. Šīs šķirnes suņi neesot lieli skrējēji, labāk laiskojoties pa māju. ”Ja saimnieks skrien, tad viņiem arī jāskrien,” teica Jūlija.

Pie aizraušanās ar skriešanu vainojam Jānis. ”Esam draugi. Es sāku, citi pavelkas,” viņš teica. Kāpēc skriet? ”Sevis pēc. Gandarījums finišēt. Un visa šī atmosfēra!”

Liepājā sacensības noorganizētas lieliski, viss paticis.

Jānis pirmo reizi bija pie Ziemeļu mola.

Taku skrējējs un seriāla rīkotāju pārstāvis Dzintars Skrundenieks pauda, ka izdevies esot viss, ja neskaita sīkas ķibeles, kādas vienmēr ir lielos pasākumos.

”Nav jāizvairās no ķibelēm, ir jāprot ar tām tikt galā, un šī pieredzējusī komanda prata ļoti labi,” viņš teica. Priecē Liepājas izvēle par sacensību galveno posmu, jo tur, kur ir ”Vilks”, tas arī ir nozīmīgākais.

”Pārsteidza cilvēku pretimnākšana,” atzina Dz. Skrundenieks.

Veidojot trases, ļoti daudzi posmi bija jāsaskaņo privātīpašumos, un ne reizi nenācās saņemt atteikumu.

”Cik esmu runājis ar sportistiem, neviens nesaka, ka bija viegli.

Vienīgā karstākā diena pēdējos divos gados, un tieši ”Stirnu bukā”!

Tas bija vareni un iedeva kārtīgu ”odziņu”. Mūsu trase atšķīrusies no ierastajām ar līdzenumu, bet otrs – ļoti daudz bija ko redzēt. To saka gan dalībnieki, gan fotogrāfi,” viņš izstāstīja.

”Stirnu buks” Liepājā notika 2017. gadā, tāda iesildīšanās, vērtēja Dz. Skrundenieks. Liepājnieki saprata, kas tas ir, un šoreiz nu ”atvēra spārnus”. Pirmo reizi sacensības ar trim atsevišķiem startiem, Liepāja ar to sevi ierakstījusi vēsturē.

Rīkotājs atzina, ka taku skrējēju cilts Latvijā bija dižena pirms bēdīgi slavenās kovida pandēmijas. ”Pēc tam nosēdās, un tagad mēģinām dabūt atpakaļ.

Šī sezona ir dzīvīga, cilvēki nāk atpakaļ.

Liepājā ir lielākais dalībnieku skaits no tālajiem posmiem, lai arī te ir līdzenums.

Skaits aug. Man pazīstamie liepājnieki, arī tie, kas neskrien, kam nav pieredzes, ņēma dalību īsākajās distancēs. Uzskatu, ka šādi pasākumi veido aktīvus liepājniekus,” teica Dz. Skrundenieks.

Prieks bijis par daudzajiem mazajiem susuriem, tieši liepājniekiem, starp kuriem pat trīsgadnieks gribēja skriet vairāk par vienu apli. ”Ir labi, ka ievelkam jaunatni un parādam pozitīvo priekšzīmi,” viņš uzsvēra.

Pēc apbalvošanas sportisti kavējās pie Saulgriežu ugunskura, daudzi nopeldējās jūrā, lai spirdzinātos pēc karstās dienas. Visvairāk piekususi izrādījās pati saule, kas iegrima mākoņos vēl pirms nolaišanās aiz apvāršņa.