Ceturtdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra

Andrejs Kaļiņins centīsies piejaukt jaunas krāsas

Andrejs Kaļiņins centīsies piejaukt jaunas krāsas
25.01.2020 11:19

Futbola klubam “Liepāja” ir noslēdzies pirmais sagatavošanās posms pirms 2020. gada sezonas, bet sestdien mūsējie dosies ceļā uz Kipru, kur komandu gaida gan nākamais treniņu cikls, gan trīs kontroles mači. Pirms došanās ceļā komandas galvenais treneris ANDREJS KAĻIŅINS atklāj, ka šonedēļ startējošajā liepājnieku pirmajā treniņnometnē Kiprā mūsējo galvenais uzdevums būs slīpēt taktiku un būvēt komandas spēles modeli.

– Ko komanda jau ir paveikusi šajā gatavošanās posmā?
– Decembrī aizvadījām adaptācijas periodu. Vēl visi spēlētāji nebija atbraukuši. Bija mazliet fizisko vingrinājumu, lai organisms adaptētos turpmākajam darbam. Šonedēļ noslēdzas vispārējās sagatavošanās posms Liepājā. Ņēmām vērā to, ka laika apstākļi būs ne pārāk labi, bet šajā posmā tam nav lielas nozīmes. Vairāk domājām par komandas fizisko gatavību, mazāk par taktiskajiem risinājumiem. Divi nākamie gatavošanās posmi būs Kiprā, kur risināsim taktiskos uzdevumus, veidosim komandas spēles modeli laika apstākļos, kas ļauj to darīt.

– Komandas treneru štābu ir papildinājuši divi jaunpienācēji. Vai abi speciālisti jau strādā Liepājā?
– Jā. Treneru štāba pastiprināšanā saskatu lielus plusus. Atnākuši kvalificēti un pieredzējuši speciālisti. Fiziskās sagatavotības trenerim [Georgem Kodicam] ir pieredze arī Latvijā – Jūrmalas “Spartakā” 2016. gadā, kad komanda kļuva par Latvijas čempioni. Viņš ir arī UEFA instruktors, pārzina gan praksi, gan teoriju. Šāds komplekts klubam palīdzēs spert attīstības soli. Otrs jaunpienācējs ir Dmitrijs Mološs, kurš iepriekšējos divus gadus pavadīja “BATE”.

Palicis štābā ir komandas simbols Mareks Zuntners, lielisks speciālists un profesionālis ir vārtsargu treneris Viktors Spole. Viņu pazīstu kopš bērnības, jo abi nākam no Daugavpils. Veidojas labs treneru kolektīvs, valda darba atmosfēra, un ir labas cilvēciskās attiecības. Tas pārceļas arī uz komandu.

– Ko jūs pagājušā gada izskaņā darījāt Nigērijā?
– Nodarbojos ar skautingu. Mums ir partnerattiecības ar akadēmiju, kurā no visas Nigērijas piesaista futbolistus. Mana funkcija bija viņus novērtēt, bet konkurētspējīgos puišus atvest uz Liepāju. Akcentu liekam uz jauniem spēlētājiem, lai Liepājas akadēmijas spēlētājiem arī būtu iespēja sevi apliecināt un parādīties “Liepājas” pirmajā komandā. Dažus leģionārus vēl vērtējam, daži jau ir papildinājuši komandu.

– Pastāstiet, lūdzu, smalkāk par Kristera Tobera un Jāņa Ikaunieka došanos prom no “Liepājas”.
– Kristers ļoti gribēja apliecināt sevi ārzemēs, un viņam radās tāda iespēja. Mūsu kluba prezidents ļoti gāja pretī [poļu klubam]. Esmu bijis liecinieks dažādām pārrunām. Nedomāju, ka citu klubu prezidenti tik ļoti piekāpjas, lai spēlētājam būtu iespēja izmēģināt spēkus stiprākā čempionātā. Tas nāk par labu Toberam, Latvijas futbolam un mūsu izlasei.

Arī Jāņa gadījumā klubs izrādīja pretimnākšanu. Spēlētājam ir jāattīstās un jārealizē savs potenciāls augstākā līmenī. Puses panāca abpusēju vienošanos un atbrīvoja viņu. Novēlu viņam veiksmi iekārtoties labā komandā. Viņam ir ļoti labs potenciāls.

– Vai “Liepāja” ir atradusi meklētos uzbrucēju un balsta pussargu?
– Balsta pussarga pozīcijā piesaistījām laba līmeņa spēlētāju, mūsu mērogam pat top līmeņa futbolistu Seidu Jahaija (Minskas “Dinamo” sastāvā spēlēja pret “Liepāju” – A.S.).

Neesam aktīvos uzbrucēja meklējumos. Mums ir viens jauns uzbrucējs no Nigērijas, ir Dodo, bet šo pozīciju gribam pastiprināt, jo čempionāts būs ļoti sarežģīts. Spēles notiks ik pēc trim dienām, čempionāta pirmā daļa notiks uz mākslīgajiem laukumiem, kas saistās ar traumatismu. Spēlētāji vairāk nogurst, lēnāk atjaunojas, tāpēc aktuāla būs rotācija. Ir vajadzīgs soliņa dziļums.

– Kas veidos centra aizsargu duetu?
– Ir Mali aizsargs Klements. Manuprāt, pagājušajā gadā viņš bija drusku nenovērtēts. Skatos viņu darbā, veidoju ar viņu cilvēciskās attiecības. Viņš emocionāli jutās slikti, viņam pievērsa maz uzmanības, deva maz iespēju. Cik atceros, viņš ne pārāk veiksmīgi aizvadīja vienu spēli, un ar to viņa karjera “Liepājā” beidzās. Kad pirmoreiz ieraudzīju viņu ģērbtuvē, tas bija cilvēks bez emocijām. Sāku viņu mazliet atbalstīt. Tagad viņš pamazām atveras. Testi parādīja, ka viņa spēka un ātruma īpašības ir ļoti labā līmenī. Manuprāt, jāturpina ar viņu strādāt un jāuzticas. Domāju, ka šis cilvēks mums šogad palīdzēs. Otrs centra aizsargs ir Keitā, kurš trešdien aizvadīja pirmo treniņu kopā ar komandu. Viņa atjaunošanās pēc traumas tuvojas tam, ka viņš drīzumā parādīsies laukumā. Komandā ir Jaunarājs un vēl viens jauns nigēriešu spēlētājs, kuram vajadzīgs laiks attīstībai. Tāpat ir pieredzējušie Jemeļins un Ivanovs. Ticu viņiem. Treniņnometnē pārbaudes spēļu pretinieki būs nopietni. Ja redzēsim, ka šī pozīcija jāpastiprina, tad to darīsim.

– Kādi būs pretinieki Kiprā?
– Pirmajā nometnē tiksimies ar Polijas augstākās līgas klubu, Krievijas “Ufu” un Rumānijas “Cluj”.

– Kāda ir situācija ar malējiem aizsargiem?
– Pamatsastāva spēlētājs ir Jurkovskis, kā arī mums ir Žuļevs. Ir arī viens laba līmeņa jauns nigēriešu spēlētājs, kurš ir tuvu sastāvam. Turklāt flangā var spēlēt Keitā.

– Vai par vārtsargiem jautājumi ir lieki?
– Jā, šajā līnijā nav izmaiņu. Mums ir Raļkevičs, Zviedris un Emulovs. Uzskatu, ka šim līmenim mums ir ļoti labi vārtsargi.

– Vai klubam ir oficiāli pievienojies Edgars Vardanjans?
– Jā, viņš parakstīja līgumu. Vēl mums vidējā līnijā ir Torress, Ķigurs, Fortišs, vēl viens jauns nigērietis. Uzbrukuma grupa ir labi nokomplektēta.

– Vai Fortišs un Fraidejs arī turpmāk būs uzbrūkošie flanga spēlētāji?
– Jā.

– Vai esat pabeiguši “Liepājas” Nigērijas akadēmijas audzēkņu izvērtēšanu, un cik viņu ir komandā?
– Astoņi. Neviens klāt vairs nenāks, bet vēl vērtējam, kā daži no viņiem adaptēsies Latvijā, kā izskatīsies šajā līmenī. Varbūt, ka kāds mūs pametīs.

– Pieļauju, ka zināt – ārzemnieku jautājums Liepājas futbolā ir sensitīvs jautājums.
– Es šajā jautājumā problēmu neredzu. Esmu vērtējis “Liepājas” dublierus treniņā, esmu pastāvīgā kontaktā ar dublieru treneri. Vienmēr labprāt piesaistīšu virslīgas komandai vietējās akadēmijas spēlētāju, tikko kāds būs tuvu virslīgas komandai.

– Cik daudzi no dublieru komandas spēlētājiem šogad var pretendēt uz iekļūšanu virslīgas sastāvā?
– Mūsu dublieru komanda ir ļoti jauna. Grūti 16 gadu vecumā būt konkurētspējīgam augstākajā līgā, bet mēs ar Oskaru Kļavu esam atzīmējuši 5-8 cilvēkus, kuriem ir labs potenciāls domāšanas, atlētisma, tehnikas ziņā.

– Kā raugāties uz virslīgas leģionāru limita izmaiņām, kas pieļaus astoņu ārzemnieku vienlaicīgu atrašanos laukumā?
– Pozitīvi. Konkurence vairo kvalitāti. Ja man būs pieejami divi vienādi spēlētāji, tad labprāt došu spēles laiku vietējam futbolistam, lai veicinātu viņa izaugsmi. Mūsu pirmajā pārbaudes spēlē Viļņā (2:0 pret “Riteriai” – A.S.) pirmajā puslaikā laukumā devās seši futbolisti ar Latvijas pasi. Tomēr es uzskatu, ka pasaule jau ir kļuvusi internacionāla. Vadošo līgu piemērs apliecina, ka robežas izzūd, ka ādas krāsa un reliģija vairs nav šķērslis. Primārais ir kvalitāte un konkurētspēja.

– Vai sekojat līdzi konkurentiem, un kādas tendences ir vērojamas komandu komplektācijā?
– Pagaidām ir grūti pateikt. Aktīvi un kvalitatīvi pastiprinās “Riga”, bet par pārējiem pagaidām informācijas nav daudz. Parasti jaunpienācējus prezentē drusku vēlāk, ap februāra vidu. Tendence, manuprāt, būs piesaistīt gados jaunus spēlētājus, tai skaitā no Āfrikas un Dienvidamerikas. Daudziem klubiem tas būs biznesa modelis.

– Vai “Liepājas” līdzjutēji no jums joprojām var gaidīt intensīvu futbolu?
– Jā, mēģināsim to darīt, spēlēt ar augstu aizsardzības līniju, ar spiedienu uz pretiniekiem. Nav vēlēšanās atkāpties savā soda laukumā. Tā ir mana vīzija, turklāt es saprotu, kādā pilsētā uzturos un kādu komandu trenēju. Šeit vienmēr bijusi gudra un tehniska komanda, kas liek akcentu uz uzbrukumu. Gribētu turpināt “Metalurga” un “Liepājas” līniju. Varbūt pēc pagājušās sezonas 6. vietas psiholoģija ir nedaudz iedragāta, bet šeit gadiem ir krājusies uzvarētāju aura. Šīs atmiņas ir jāatsvaidzina, jāatgriež futbolistiem pārliecība. Atceros, ka pret “Liepāju” vienmēr bija grūti spēlēt. Tā vienmēr kontrolēja bumbu un uzbruka. Mans tāds stils vienmēr paticis. Centīsimies šim stilam piejaukt jaunas krāsas, paātrināt spēli. Bumbas kontrole bumbas kontroles dēļ vairs nav tik efektīga. Visas komandas ir iemācījušās aizsargāties pozicionāli. Grūti tādu aizsardzību uzlauzt. Mūsdienu futbolā daudz izšķir ātrās pārejas. Centīsimies šajā spēles fāzē būt labā līmenī.

– Kā esat iejuties Liepājā ārpus futbola?
– Dzīvoju kluba piešķirtā dzīvoklī. Man ļoti patīk Liepājas enerģētika. Man ir svarīgi, lai pilsēta atrastos pie jūras, okeāna, kaut vai upes. Ja nogurstu, izeju pastaigāt pludmalē. Vienalga – gaismā vai tumsā. Atgūstu enerģiju. Patīk Liepājas iedzīvotāji, kuri ir pietiekami laipni. Jūtu, ka šī ir futbola pilsēta. Noteikti, ka būs daudz kritikas, bet tā ir daļa no mūsu dzīves un daļa no komandas attīstības. No tās nebaidāmies, bet vēlamies, lai tā būtu profesionāla. Tādai kritikai vienmēr esam atvērti.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli