Projektā, kuru sadarbībā ar vairākām Liepājas sporta struktūrām nepilna gada garumā kūrēja FK “Liepāja” direktors Dāvids Jansons, apzināta pilsētas futbola vēsture kopš 1921. gada.

Uz atklāšanas svinībām ieradās aptuveni 50 cilvēku, tostarp tādi, kas atrodami gan svaigākās, gan senākās alejas fotoliecībās.

D. Jansons neslēpa, ka ieguldīts pamatīgs darbs, projekta realizēšana prasījusi deviņus mēnešus, vairākas stundas muzeju arhīvos, futbola vēstures grāmatu pētīšanu un vismaz 5000 fotogrāfiju caurskatīšanu.

Alejas atklāšanā klāt bija arī vairāki savulaik komandas “Zvejnieks” līderi: Jurijs Romaņenkovs, Ainārs Linards, Jānis Zuntners, Aivars Sveilis, Juris Ernštreits, Sergejs Kļiņiščevs.

Daža acīs riesās prieka asaras, jo vecajā, nokalpojušajā slavas alejā “Zvejnieka” ēra bija izlaista.

“Ar šādu ideju pie Futbola skolas vērsās Salvis Roga, arī man tas šķita gana svarīgi, un uzņēmos to realizēt. Sākot ar bilžu, informācijas meklēšanu, arhīviem, muzejiem, komunikāciju ar kādreizējo spēlētāju radiniekiem, visas Andžila Remesa grāmatas izlasīju no vāka līdz vākam, “Liepājas metalurga” grāmatas.

Vieglākais bija mūsu, FK “Liepāja” un “Liepājas metalurga”, laiki, informācijas daudz un salīdzinoši viegli pieejama, bet visu apkopot, izšķirot un izvērtēt vienalga prasīja pamatīgu laika resursu.

Maketētājai, domāju, noteikti ir sirmi mati, labojumu bija ļoti daudz.

Grūtākie bija “Sarkanā metalurga” un “Olimpijas” posmi, jo, jā, fotogrāfijas bija, bet sarežģīti izsekot gadskaitļiem, konkrētajai sezonai vai pat mačam. Pētīju personības un viņu sasniegumus. “Sarkanā metalurga” fotogrāfiju, piemēram, atradu Raiņa parka stadiona ģērbtuvēs. Visos stūros un kaktos izmeklējos.

Interesanti bija saprast, ka arī manā paziņu lokā vecvectēvi, vectēvi ir izbijuši futbolisti un daļu attēlu dabūju arī no ģimeņu arhīviem. Jutu, ka pilsētai ir interese par šo.

Man gan palīdzēja, gan atbalstīja un stūma uz priekšu Liepājas Olimpiskais centrs, futbola skola, sporta pārvalde, arī dome un daudzas individuāli ieinteresētas personas, taču gribēju izmantot visu laiku, kas nepieciešams, lai atrastu pēdējās nianses. Uzskatu, ka ir izdevies, ir gandarījuma sajūta.

Šodien atnākuši arī veterāni, man ir eksāmens, bet līdz šim par kaut kādām neprecizitātēm neviens neko nav teicis. Bet, patiesību sakot, es daudz konsultējos ar veterāniem un pārbaudīju informāciju arī ar vēsturnieku Raimondu Kaži, lai viss tas, kas ir šeit, būtu pēc iespējas precīzāks un objektīvāks,” skaidroja D. Janons.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš uzsvēra pievienoto vērtību tieši kādreizējo futbolistu, veterānu kontekstā, un to, ka šis ir svarīgi, “var redzēt tieši viņu acīs,” viņš piebilda.

D. Jansona lomu alejas reanimēšanā izcēla arī Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs Aivis Tints.

“Protams, vislielākā artava ir Dāvidam, mēs tikai atbalstījām un centāmies motivēt. Sporta pārvaldē šo aleju jau sen esam lolojuši un gribējuši, lai tā ir pēc iespējas visaptveroša. Vēl priekšā ir sadaļa par vieglatlētikas vēsturi un sasniegumiem, esam atstājuši tam vietu, bet ir padarīts liels darbs.

Ir svarīgi uzturēt vēsturisko mantojumu.

Mēs it kā zinām, ka ir seniori, mēs it kā zinām, ka arī kādreiz notika lielas lietas, bet kādam tas viss ir jāapkopo un jāpadara pieejams. Arī jaunajiem sportistiem ir svarīgi to redzēt,” norādīja A. Tints.

Pārvaldes vadītājs informēja, ka alejas vieglatlētikas sadaļa ir neatņemama stadiona un pilsētas sporta vēstures sastāvdaļa un tās izveide ir procesā, liela daļa materiālu atrodas maketēšanas stadijā, bet pavisam drīz aleja tikšot papildināta.

“Iepriekšējā aleja bija fiziski novecojusi.

Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas tomēr ļauj detalizētāk atdzīvināt senus kadrus, arī mūsu laikiem tuvāki attēli, redzam, ir krāšņāki. Stendi ir saprotamāki, var sazīmēt cilvēkus, šie maketi arī fiziski tik ātri neizbalēs. Būs arī vieglāk operēt, jo materiāli tagad ir saglabāti digitāli, varēsim viegli atjaunot. Arī no saturiskā viedokļa – klāt nācis ļoti svarīgs posms par FK “Zvejnieks”,” A. Tints sacīja.

Tam, ka vēsture jāgodā, piekrīt arī idejas autors Salvis Roga, kurš par šo prātojis un runājis jau kādu laiku un priecājas, ka darba rokas atrada tieši D. Jansona personā.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks atklāja, ka šim projektam Liepājas pilsētas budžetā bija atvēlēti 10 000 eiro.