Spītējot lietusgāzēm, sestdien Nīcas novada Otaņķu sporta laukumā uz draudzīgām futbola spēlēm un mērošanos spēkiem citās sportiskās disciplīnās tikās futbola kluba “Liepājas metalurgs” Jāņa Segliņa trenētās 2003. gadā dzimušo zēnu komandas ar vecākiem un Nīcas skolēnu komanda ar improvizētu nosaukumu “Karlīnas banda”.

Nīcenieki, kā jau mājiniekiem pienākas, izcīnīja uzvaru, bet mazo futbolistu ģimenes lieliski kopā pavadīja dienu.

Kopēji sportiski sarīkojumi ir J. Segliņa komandu tradīcija, un improvizēti futbola turnīri, kur puikas stājas pretī vecākiem, notiek katru gadu. Šoreiz liepājnieki devās izbraukumā uz Otaņķiem, lai nosvinētu vasaras beigas draudzības turnīrā. Otaņķnieki laipni atvēlēja savu sporta laukumu, bet Nīcas bērni, no kuriem daži sastopami arī citās “Liepājas metalurga” futbola komandās, bija gatavi sagatavot J. Segliņa audzēkņiem un viņu vecākiem pretsparu. Divos futbola laukumos cīņas starp piecām komandām bija azarta un humora pilnas. Ne bērni, ne vecāki neuztraucās par slīdēšanu slapjajā zālienā un netīro apģērbu, kad bija jāizrauj uzvara. Ne tikai tēvi pret dēliem, bet arī sievas pret vīriem un brāļi pret māsām spēlēja patiesi slapju futbolu. Nīcenieki zaudēja tikai vienu spēli, pārliecinoši uzvarot gan mazos, gan lielos liepājniekus. Viņiem palīdzēja arī lieliski līdzjutēji. “Bērni spēlei gatavojās vismaz mēnesi, veidoja stratēģiju un trenējās. Viņiem tas patiesi bija notikums,” pastāstīja mammas. Vārtu starpība gan bija labvēlīga pieaugušo komandai, tāpēc futbola disciplīnā uzvarēja vecāku komanda. Taču sacensības turpinājās arī ar pendelēm, basketbola soda metieniem, florbolu, jautro palagbolu un latviešu tautas mīklu minēšanu. Un te vecāki “Karlīnas bandai” piekāpās, tādējādi nīcenieki tika pie lielās saldumu tūtas, bet vecākiem tika spēcinošs turpat Otaņķos gatavotās ābolu sulas trauks. Mazie futbolisti palika trešie, bet pie balvām tika arī ceturtās un piektās vietas ieguvēji.

“Lielisks pasākums vasaras noslēgumā,” sacīja treneris J. Segliņš, kuram visvairāk patika neparastais palagbols, kad, komandām saskaņoti darbojoties, bumbu pār volejbola tīklu vajadzēja dabūt ar palagu. Mīklu minēšanā bērniem nereti veicās labāk nekā pieaugušajiem, kas dažkārt pavisam vienkāršā uzdevumā gribēja saskatīt ko sarežģītu. “Ļoti forši, ka liepājnieki nenobijās no lietus un tomēr atbrauca. Mums patika, noteikti citreiz atkal labprāt uzspēlēsim ar viņiem futbolu,” savukārt pēc sacensībām teica nīcenieku komandas kapteine Karlīna Miksone.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Vara Santa foto

Otaņķu spēles laukumā tikās pieaugušie un bērni no Liepājas un Nīcas novada, un karstākajos brīžos tiesnesis tika kritizēts, pretinieki noniecināti un savējie slavēti no visas sirds.