liepajniekiem.lv
Tā centrālie, lai gan ne vienīgie, vaininieki ir jaunizveidotā fanu kustība “912 Ultras”, kuras nosaukums izaudzis no sabiedriskā transporta maršruta “Liepāja–Grobiņa–Liepāja”, proti, 912. autobusa.
Vēloties saglabāt anonimitāti, kustības pārstāvji neslēpj, ka viņu rindas strauji aug un svarīgākais akcents visiem ir viens – atbalsts saviem cilvēkiem.
– Kā dzima ideja par “912”?
– Mirklī, kad “Grobiņas SC/LFS” lēma par labu dalībai virslīgā un to akceptēja federācija, mēs, tuvākie domu biedri, sapratām, ka noteikti jābūt klāt un jādod atbalsts komandai. Tobrīd apzinājām līdzcilvēkus un noformējām “912 Ultras”.
Sākotnēji grupā bijām mazāk ļaužu, bet ar katru spēli mūsu paliek arvien vairāk. Šobrīd esam virs 40 cilvēkiem.
Pieļaujam, ka ar katru nākamo spēli cilvēki pievienosies aizvien vairāk, balstoties uz līdz šim pieredzēto. Gribam būt klātesoši, ar atbalstu iesaistīties katrā mājas spēlē, savukārt izbraukumos gan pēc iespējām.
Sākotnēji ar tuvākajiem draugiem sapratām, ka gribam atbalstīt, un izveidojām grupu katrā mājasspēlē un pēc iespējas izbraukuma spēlēs.
– Kā bija ar atsaucību, vai kāds bija jāpierunā?
– Pilnīgi pretēji. Tiklīdz padzirdēja, ka vācamies, cilvēki paši pieteicās, tieši to pašu iemeslu vadīti, kuru mēs. Neviens nebija jāpārliecina par kaut ko.
Domāju, arī bez šīs kustības mēs tāpat būtu satikušies stadionā.
– Kāpēc tieši “Grobiņa”?
– Tāpēc, ka beidzot Liepājā ir komanda, kura spēlē virslīgā un kurā spēlē liepājnieki. “Grobiņas” čaļi ir mūsu ģimenes locekļi, draugi, vienaudži, skolas biedri.
Pavisam noteikti gribam viņus atbalstīt, jo tie ir mūsu cilvēki.
Mēs visi redzam notiekošo pilsētas futbolā, zinām šo futbolistu stāstus, sekojām līdzi arī iepriekš. Lielākā daļa esam liepājnieki, dzimuši, auguši, bet ir arī grobiņnieki, cilvēki no citām tuvējām pilsētām.
– Arī citos tribīņu sektoros laba enerģija. Kā uzskatāt, kas atdzīvinājis stadionu?
– Sporta līdzjutējs vispār šajā pilsētā bija noilgojies pēc komandas, kurā ir, kam just līdzi. Otra komanda pilsētā neradīs tādas emocijas.
Svarīgi, lai spēlē vietējie, tie ir mūsu cilvēki, atbalsts nāk dabiski, tas nav tikai no ultrām, tas ir, mūsuprāt, tāds kopējais Liepājas sporta līdzjutēju viedoklis.
Spēļu apmeklētība ir labs atskaites punkts, pēc kā pateikt, kurā pusē ir pilsētas līdzjutējs.
Arī, piemēram, pārceltā spēle, kas notika pulksten vienos darba dienā, – mēs bijām 260 tribīnēs. Pēc mūsu mača jau parocīgākā laikā spēlēja otra komanda. Tur atnāk 80 cilvēki. Līdz ar to šis fakts runā “par”.
– Jūs vairāk uz stadionu velk mīlestība tieši pret futbolu vai šis savējo faktors?
– Mēs vairāk esam par tiem čaļiem, nevis par futbolu kā tādu. Mums šobrīd sekundāra nozīme arī rezultātiem, svarīgāk būt blakus, kad puiši cīnās augstākajā līmenī un dara to no sirds.
Saldākie brīži, protams, ir uzvaras. Tā pati uzvara pār “Liepāju” (3:2) – emociju līmenī to būs grūti pārspēt, to visi ļoti gaidījām, paldies komandai par šo dienu!
– Esat jauna kustība Latvijas futbola kartē, kā iejūtaties kopējā ainā?
– Patiesību sakot, esam pārsteigti un priecīgi par citu futbola līdzjutēju pausto atbalstu. Milzu paldies cilvēkiem, kas piedāvā sponsorēt pēcfutbolsvētku sekas 900 eiro apmērā.
Ir patīkami dzirdēt, redzēt un prieks just atbalstu.
Arī mēs nereti saņemam labus vārdus no citiem futbola līdzjutējiem par to darbu, ko darām.
– Vai jūtat enerģijas barteri arī no spēlētājiem?
–Jā, noteikti. Izteikti. Vispirms laukumā, bet arī ārpus tā, par ko sevišķi gribas pateikt paldies spēlētājiem par labiem vārdiem arī no viņu puses, jo, komunicējot ar spēlētājiem, jūtam, ka ir jēga tam, ko darām.
Mēs cenšamies viņus dzīt uz priekšu, bet viņi arī dzen mūs. Līdz ar to turpināsim iesākto, centīsimies vispirms saglabāt un pēc tam arī audzēt līmeni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.