Futbola kluba “Liepāja/Mogo” 2018. gada sezonā pēdējais no trim galvenajiem treneriem bija skots Gordons Jangs, kura vadībā mūsējie uzvarēja sešās no deviņām spēlēm, vienreiz cīnījās neizšķirti un divos mačos zaudēja, turklāt šajās spēlēs liepājnieki ielaida tikai divus vārtus. Dažas stundas pēc virslīgas sezonas pēdējās spēles beigām un īsu brīdi pirms komandas sezonas noslēguma banketa sākuma “Kurzemes Vārds” tikās ar treneri Jangu. Viņš atzina, ka ir vienojies par darbu Liepājā uz divām sezonām, atklāja, ka komanda šoziem pastiprinājumu meklēs Skotijā un Anglijā, kā arī pastāstīja par gaidāmajiem papildinājumiem treneru štābā.

– Jūs esat daudz slavējis savus spēlētājus par komandas sekmēm aizsardzībā. Pirms jūsu atnākšanas šķita, ka galvenās problēmas ir nepietiekams kompaktums balsta pussargu zonā un lēnā atgriešanās aizsardzībā sāncenšu pretuzbrukumu laikā. Kā jums izdevās sakārtot aizsardzību?

– Runājot par to, kādas bija problēmas, jūs pamatā jau atbildējāt uz jautājumu. Ņemot vērā manu pieredzi, esmu sapratis, ka komanda ir visievainojamākā, kad tā uzbrūk. Tāpēc es veltīju daudz laika sarunām ar spēlētājiem par līdzsvaru. Kad mēs uzbrūkam, es cenšos pārliecināties, ka spēlētāji zina savu atbildību aizsardzībā. Cilvēki zina, kādā zonā viņiem ir jābūt, zina individuālās segšanas nosacījumus. Mēs visas šīs lietas slīpējām treniņos. Treniņi ir vienīgais veids, kā gūt panākumus. Es jau esmu teicis, ka spēlētāju spējas uzņemt informāciju bija fantastiskas. Kad mēs plānojam nedēļas darbu, mēs koncentrējamies uz epizodēm, kad mums nav bumbas, bet vēl svarīgāk ir koncentrēties uz tām, kad mums ir bumba, uz vārtu gūšanas iespēju veidošanu.

– Ja mazāk ielaistu vārtu blakus parādība ir arī mazāk gūtu vārtu, tad tā droši vien nav liela problēma, jo svarīgākais ir izcīnīt trīs punktus?

– Ir un nav. Sniegums ir ļoti svarīgs. Es esmu samērā analītisks. Kad es skatos uz radītajām iespējām, redzu, ka mēs vienā spēlē radām astoņas vārtu gūšanas iespējas, un tas ir diezgan daudz jebkuras valsts vadošā līgā. Kad mēs runājam par spiedienu laukuma uzbrukuma trešdaļā, tā var būt aizsardzību apmulsinoša piespēle, tā var būt atspēle no gala līnijas, tas var būt centrējums vārtsarga laukumā. Mums statistiski ir astoņas šādas epizodes spēlē. “Liepāja” nav aizsardzības tipa komanda. Patiesībā mūsu komanda ir uzbrūkoša. Maz gūto vārtu nav nepietiekamas cenšanās sekas. Es domāju, ka tas ir aukstasinības un pārliecības trūkuma rezultāts. Taču mēs radām iespējas. “Ventspilij” zaudējām ar 0:1, bet mums bija 17 sitieni uz vārtiem. Spēlē pret “Mettu” bija varbūt 12 – 13 sitienu. Pat šodienas spēlē pret “RFS” mums bija lieliskas iespējas. Bija atklāta spēle. Esmu ļoti priecīgs par to. Mana trenēšana nav īpaši laba, lai spēlētu uz neizšķirtu vai aizsargātos. Manā dabā ir domāt par uzbrukumu, bet esmu iemācījies mēģināt veidot sabalansētāku sistēmu.

Es iedrošinu spēlētājus izpildīt agrus sitienus. Spēlē pret “RFS” vārtu guvums sekoja lieliskai kombinacionālai saspēlei, bet rezultātu deva agrs sitiens, nepārturot bumbu. Katru dienu treniņā 10 – 15 minūtes pie tā strādāju ar vairākiem spēlētājiem, jo jūtu, ka tā ir spēles svarīga daļa. Ar uzbrucējiem strādājam pie specifiskām kustībām, kā pareizi turēt ķermeni, kā skriet, kā tīrāk apstrādāt bumbu. Es vēlos to izveidot par standartu kluba gados jaunajiem spēlētājiem. Uzbrucēji tiek trenēti, kā viņiem vajadzētu noslēgt uzbrukumus, pussargi – kā viņiem vajadzētu saņemt un piespēlēt bumbu, un aizsargi – kā aizstāvēties pamatsituācijās, piemēram, centrējumu un presinga gadījumos. Spēle nav tik sarežģīta, kā cilvēki domā, bet ir kārtīgi jādara savs darbs, tas pareizi jāplāno.

– Kādās pozīcijās komanda ir jāpastiprina starpsezonu laikā?

– Tikai aklais neredzētu, ka mums ir jāpastiprina uzbrukuma līnija. Tas nenozīmē, ka komandā esošie spēlētāji nevar kļūt labāki, taču es vēlos noteikta tipa uzbrucējus. Es vēlos ātrus uzbrucējus, es vēlos uzbrucējus, kuri ir sevi apliecinājuši un kuri būs derīgi šai līgai. Aizsardzībā mēs izskatāmies komfortabli, tur ir jautājums par progresēšanu. Rekrutēšanā uzsvars būs uz uzbrucējiem.

Janvārī nav labākais transfēru logs, jo Eiropā lielākoties ir ziemas līgas un daudzi spēlētāji janvārī nav pieejami. Man ir modelis, ko es gribētu realizēt nākamo pusotra – divu gadu laikā. To atbalsta kluba īpašnieks. Domāju, ka tas būs kaut kas vairāk par jaunu spēlētāju piesaistīšanu. Gribu veidot komandu pakāpeniski, soli pa solim. Gribu piesaistīt arī gados jaunus spēlētājus. Gribu redzēt spēlētājus no Liepājas reģiona, gribu redzēt Latvijas spēlētājus. Mana specializācija ir snieguma kvalitāte un spēlētāju attīstīšana. Domāju, ka es varu veidot spēlētājus labākus, vienalga, vai viņiem ir 15 vai 35 gadi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. novembra numurā.

#kvards-20181113-10#