Viens no Latvijas futbola jaunās paaudzes talantīgākajiem un daudzsološākajiem spēlētājiem KRISTERS TOBERS šogad 19 gadu vecumā devās leģionāra gaitās un pievienojās Polijas čempionāta augstākās līgas klubam “Lechia” no Baltijas jūras piekrastes pilsētas Gdaņskas. Pēc dažām spēlēm savas jaunās komandas rindās Kristers, gluži tāpat kā lielākā daļa pasaules sportistu, ir devies dīkstāvē un savā nelielajā Gdaņskas divistabu dzīvoklītī gaida vīrusa beigas.

Pārbaudījums, kas jāiztur

Kristers “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka diennakts lielāko daļu viņš pavada savā samērā nelielajā divistabu dzīvoklī, kas Gdaņskā atrodas netālu no Baltijas jūras piekrastes.

Dīkstāves laikā profesionāliem sportistiem fiziskās aktivitātes neviens nav atcēlis, bet pārējā laikā ir jācenšas nodarbināt sevi visos iespējamos veidos, lai šo ieslodzījumu izturētu vispirms jau emocionāli. K. Tobers stāsta, ka viņš ik dienu cenšoties laiku aizpildīt kvalitatīvi un mācoties poļu valodu. Tāpat jaunietis skatoties filmas, spēlējot “PlayStation”, kā arī sazinoties ar saviem draugiem. “Ik dienu sēdēt četrās sienās nav viegli. Tas ir pārbaudījums, kas jāiztur,” saka sportists.

Savu mājokli viņš pametot tikai vienreiz dienā, lai dotos paskriet, bet veikalu apmeklējot vienreiz nedēļā, kad sapērk pārtiku ilgākam laika posmam. Kristers saka, ka Polijā iedzīvotāji pret vīrusu pamazām sāk izturēties aizvien nopietnāk un stingrāki kļūstot arī valsts noteiktie ierobežojumi: “Polijā ir jau vairāk par septiņiem tūkstošiem inficēšanās gadījumu (vakardienas dati vēstīja, ka Polijā ir 7771 inficētais – A.S). Ja pareizi saprotu, tad veikalos tagad vienlaikus drīkst atrasties tikai līdz divpadsmit cilvēkiem. Ielās cilvēku kļūst aizvien mazāk, bet aizvien vairāk tie, kuri tomēr pārvietojas ielās, ir redzami ar sejas aizsargmaskām. Sākumā gan jutu, ka cilvēki draudus neuztvēra pārāk nopietni, bet pēdējās pusotras – divu nedēļu laikā attieksme ir mainījusies. Kad sākās ierobežojumi, tad devos skriet uz jūrmalu vai parku. Vēlāk to vairs nedrīkstēja darīt. Es to nezināju, un policija man aizrādīja par skriešanu parkā un padzina no turienes. Runāju ar saviem komandas biedriem, kuri teica, ka divi futbolisti pat ir sodīti par sportošanu publiskās vietās. Dzīvoju tuvu jūrai, tāpēc it kā varētu skriet pa pludmali, bet tur regulāri patrulē policija, kas seko līdzi ierobežojumu ievērošanai.”

Divi futbolisti pat ir sodīti par sportošanu publiskās vietās.

Trenējas mājās

Gdaņskas “Lechia” savu pagaidām pēdējo spēli aizvadīja 11. martā, kad kausa izcīņas ceturtdaļfinālā savā laukumā tukšu tribīņu priekšā ar 2:1 pieveica Polijas ekstraklases 2. vietā esošos Glivices “Piast”. Kristers šo panākumu sekmēja ar laukumā pavadītām 90 minūtēm.

Tā līdz šim ir pēdējā oficiālā spēle ar Polijas čempionāta augstākās līgas klubu līdzdalību līdz sacensību pārtraukšanai Covid-19 dēļ. Šobrīd nenotiek oficiālie mači, un komandas arī nedrīkst kopīgi trenēties. Tomēr profesionāliem sportistiem ir jāuztur sevi formā, un tas notiekot individuālos treniņos: “Mums notiek četras vai piecas nodarbības nedēļā. Divreiz nedēļā ir skriešana, bet divreiz ir paredzēti treniņi svaru zālē. Turp, protams, nedrīkstam doties, tāpēc trenējamies mājās, izmantojot savu svaru. Tāpat visiem spēlētājiem ir pulsometri, un katrs savus mērījumus sūta treneriem. Notiek arī spēļu analizēšana. Mums atsūtīja video no pēdējā mača. Vispirms katram bija jāanalizē savs sniegums, pēc tam savu komandas biedru sniegums un visbeidzot bija jāvērtē, kā ir iespējams uzlabot komandas sniegumu. Mums atsūtīja arī komandas psihologa videolekciju, bet to es īsti neskatījos, jo lekcija ir poliski un man vēl ir grūti to saprast.”

Taču, kā jau K. Tobers iepriekš sacīja citiem medijiem, poļu valodas apguvei viņš velta daudz laika un uzmanības, jo Polijā tas ir būtisks jautājums. Valsti ar 38 miljoniem iedzīvotāju var saukt gan par ārkārtīgi patriotisku, gan par pašpietiekamu, un to apstiprina arī mūsējā sacītais: “Poļi ļoti labi saprot un runā angliski, taču viņi uz angļu valodu nekoncentrējas un prasa poļu valodas zināšanas. Pašā sākumā ar mani poliski runāja arī komandas fizioterapeits, kuru es īsti nesapratu.”

Līdz ar to Kristera intervijās vairākkārt pieminētā poļu valodas apgūšana faktiski tiešām ir nepieciešamība, nevis labas gribas žests, kā tas bieži vien ir reizēs, kad latviešu valodu apgūst Latvijā mītoši vai strādājoši ārzemnieki, tai skaitā arī profesionāli sportisti. Kristers Tobers sākotnēji mācījies futbola terminus, kuru apguvē palīdzējis tas, ka, piemēram, “pa labi” un “pa kreisi” poliski skanot gandrīz tāpat kā krieviski. Savukārt pēc futbola terminoloģijas pieveikšanas no Dobeles un Rucavas nākušais liepājnieks jau ķēries klāt vārdu krājumam, kas ir noderīgs ikdienas lietošanai.

Gdaņskas komandā poļu valoda noder ne tikai laukumā, bet arī saziņai ārpus zālieniem, jo poliski komunicējot lielākā daļa no “Lechia” leģionāriem, stāsta Kristers: “Poliski runā gandrīz visi ārzemnieki – serbi, slovāki, vācietis (serbu izcelsmes Vācijas pilsonis Zlatans Alomerovičs – A.S.), portugāļu kapteinis (Flāvio Paiksao – A.S.). Sākotnēji poliski nerunājām tikai mēs ar brazīlieti (Konrado – A.S.), bet vēlāk komandai pievienojās arī afgānis (Omranam Haidari ir Afganistānas un Nīderlandes pilsonība – A.S.) un Izraēlas-ASV dubultpilsonis (Kenijs Saiefs – A.S.). Tāpēc treniņos angļu valoda skanēja biežāk.”

Algu samazinājums

Kad Kristers Tobers no futbola kluba “Liepāja” pārcēlās uz Gdaņskas “Lechia”, Latvijas vadošais sporta medijs sportacentrs.com Liepājas rucavnieka jauno darbavietu dēvēja gan par vienu no Polijas futbola bagātniekiem, gan par klubu, kam ir finansiālas grūtības. It kā tieši to dēļ centra pussarga un centra aizsarga pozīcijā spēlējošais jaunietis Polijas vienībai tika nevis pārdots, bet izīrēts.

Tobers pats par šīm problēmām neko nezinot, bet par tām esot ieminējies spēlētāja aģents, kurš skaidrojis, ka kluba problēmas radušās sekmīgajā iepriekšējā sezonā, kad “Lechia” uzvarēja gan Polijas čempionātā, gan kausa izcīņā. Klubs paaugstinājis futbolistiem algas, bet kritusies spēlētāju atdeve un snieguma kvalitāte. Vairāki futbolisti klubā nevēlējušies palikt, un viss beidzies ar līgumu laušanu un kompensāciju izmaksu, neiedziļinoties detaļās skan Kristera aģenta skaidrojums par iemesliem, kāpēc Gdaņskas vienībai pērnā gada novembrī un decembrī radušies sarežģījumi ar finansēm. Situāciju esot nomierinājusi 2 miljonus eiro vērtā (“Transfermarkt” dati – A.S.) slovāka Lukaša Haraslina pāreja uz Itālijas A sērijas vienību “Sassuolo”.

Pasaules ekonomiku šobrīd torpedē Covid-19 pandēmija, un cieš arī profesionālais sports. Kristers stāsta, ka Polijas Futbola asociācija ir atļāvusi savas valsts klubiem samazināt algu spēlētājiem par 50 procentiem, un Gdaņskas klubs šo iespēju izmantoja.

Jautājumam par to, cik ilgi K. Tobers saņems samazināto atalgojumu, ir vismaz divas šķautnes. Viena ir saistīta ar to, ka oficiāli viņš Gdaņskā atrodas īrē līdz šī gada vidum. Īres līgumā esot bijis atrunāts, ka noteikta spēļu skaita gadījumā “Lechia” ir tiesības izpirkt Latvijas futbola talantu. Pagaidām tas arī ir viss, ko K. Tobers šajā sakarībā drīkst izpaust.

Otra šķautne varētu būt saistīta ar Covid-19 situācijas normalizēšanos un spēļu atsākšanos. Daudz skaidrības ar Polijas čempionāta atsākšanu šobrīd gan neesot. Kristers stāsta, ka šonedēļ “Lechia” kapteinis komandas kopējā čatā dalījies ar kāda žurnālista rakstu, kurā teikts, ka optimistiskākā scenārija gadījumā 25. maijā varētu atjaunoties kausa izcīņa, bet 30. maijā rīkotāji varētu restartēt Polijas ekstralīgu. Tā, protams, ir neoficiāla informācija, bet medijs it kā atsaucoties uz drošiem avotiem Polijas Futbola asociācijā (PZPN).

Vairāk skaidrības tika gaidīts no šonedēļ paredzētās futbola dzīves vadītāju apspriedes. Asociācijas interneta vietnē publicētā informācija liecina, ka PZPN prezidenta Zbigņeva Boneka un Polijas vojevodistu futbola asociāciju prezidentu videokonferencē norunāts, ka lēmums par pašreizējās sezonas turpināšanu vai izbeigšanu tiks pieņemts, vēlākais, līdz 2020. gada 11. maijam.

Ja nākamā mēneša beigās atsāksies Polijas čempionāta sezona, tad būšot gana daudz laika, lai atgūtu sportisko formu, spriež K. Tobers: “Nav jau tā, ka mēs tagad to vien darām, kā sēžam mājās, skatāmies filmas un audzējam svaru. To nedrīkst darīt, jo pēc tam liekais svars tik un tā būs jādzen nost. Uzturam sevi formā. Domāju, ka līdz sezonas atsākšanai man pietiktu ar trim treniņu nedēļām.”