Iepriekšējā kārtā vidzemnieki ar 1:0 pieveica “Ventspili”, bet pati cīņa nebija tik līdzvērtīgi, kā to mānīgi rāda rezultāts. “Valmiera” dominēja, turklāt izteikti – bumbas kontrolē procentuāli tā bija pārāka ar 60-40, sitienu skaita ziņā ar 20-4, bet uzvarēto divcīņu procentu rādītājā ar 61-39. Valmieriešiem šie skaitļi ir pat labāki nekā “RFS” mačā, kurā tā saplosīja “Liepāju” ar 4:0.

Ko varam gaidīt no “Valmieras”? Ātru un agresīvu futbolu ar augstu presingu, kas var piespiest kļūdīties liepājnieku nepārliecinošo vidējo un aizsardzības līniju. Pret ventspilniekiem mazāk pamanāms nekā parasti bija Krollis, bet Vidzemes klubā ir arī citi spēlētāji, kuri, visticamāk, radīs mūsējiem lielas galvassāpes – uzbrūkošais malējais aizsargs Jaunzems, malējie pussargi/uzbrucēji Jokota un Silagadze, uzbrucēji Sovs un Gejs.

“Liepājai” ir jābūt gatavai kārtīgai kaujai, jo valmierieši, visticamāk, uz Kurzemi dosies pēc 3 punktiem un nerespektēs komandu, kas teorētiski tiek uzskatīta par spēcīgāku nekā “Valmiera”, taču praksē divus gadus pēc kārtas virslīgas noslēguma tabulā ierindojās zemāk par saviem šīs nedēļas oponentiem.

Šosezon “Liepāja” pamazām sāk līdzināties savai iepriekšējo divu gadu versijai.

Sastāvā atkal ir virkne spēlētāju ar spēcīgu karjeras dosjē, tomēr viņu kvalitātes laukumā pagaidām nav izdevies pilnībā ieraudzīt.

Mūsējo galvenajam trenerim Dmitrijam Mološam lielākās galvassāpes varētu sagādāt malējā aizsarga pozīcija. Joksimovičs ir nosūtīts trimdā uz dublieru komandu, Veretilo ir traumēts, bet Žuļevs – diskvalificēts. Aizstājēju nav daudz – Tīdenbergs un Keitā, ja vien par malējo aizsargu netiks pārkvalificēts kāds cits spēlētājs.

Uzbrukumā krietni vairāk ir pamats gaidīt no Dodo un Gordeičuka, kuru vietā uzbrukuma smailē un labajā malā draudīgāk varētu izskatīties D. Ikaunieks un Tīdenbergs. Ar Tīdenbergu labajā flangā “Liepāja” pagājušajā sezonā bija grūti apturama, bet šosezon universālais ventspilnieks tiek mētāts pa dažādām pozīcijām, kurās viņa vērtība nav tik augsta kā pērn. Ja vien Ķiguram viss ir kārtībā ar veselību, arī viņam vajadzētu doties laukumā starta sastāvā. Mārtiņš ir viens no mūsējo retajiem uzbrukumu saasinātājiem, kā arī teicami saprotas ar liepājnieku šobrīd vienīgo draudīgo uzbrucēju Karašausku.

Pēc sakāves spēlē ar “RFS” D. Mološs pie liepājnieku galvenajām problēmām minēja kaisles, vēlmes un degošu acu trūkumu. Grūti saprast, kā šādas problēmas var būt aktuālas profesionālai komandai, kuras pamatmērķis ir rezultāta sasniegšana, nevis spēlēšana sava prieka pēc. Ja komanda savu kaujinieciskumu tuvākajā laikā neatradīs, tad Liepājaspieredzējušajiem bukiem klāsies ļoti smagi pret Valmieras jaunajiem un izsalkušajiem viesuļiem.

Arī iepriekšējās spēlēs viegli nav bijis. Virslīgā “Liepāja” nav uzvarējusi “Valmieru” piecreiz pēc kārtas, bet iepriekšējais panākums čempionātā fiksēts gandrīz pirms diviem gadiem – 2019. gada 26. maijā, kad mūsējiem minimālu panākumu nodrošināja Fraidejs.

Vēl gan liepājnieki valmieriešus pērn oktobrī ar 2:0 uzvarēja Latvijas kausa izcīņas pusfinālā. Šo panākumu mūsējiem nodrošināja Karašauska un Tīdenberga gūtie vārti.

Vēl šajā kārtā “Metta” uzņems “Rigu”, “Ventspils” – “Daugavpili”, bet “Spartaks” – “RFS”.