TFK “Nīca/OtankiMill” starta piecnieks: Sprūds, Mūrēns, Svilis, Kovaļskis, Rozenbergs.

Nīcas komandai šī ir piektā sezona telpu futbola augstākajā sabiedrībā un trešais piegājiens cīnīties mazajā finālā.

Iepriekšējās divas reizes bronzas slieksnis palika nesasniegts, bet šoreiz šī robeža tika pārvarēta, un Dienvidkurzemes pārstāvji uzkāpa uz pjedestāla trešā pakāpiena.

Regulāro turnīru nīcenieki noslēdza 5. vietā, un ceturtdaļfinālā bija sagaidāma sīva spēkošanās ar “Daugavpili”, kas finišēja pozīciju augstāk.

Janeka Kreitāla trenētā vienība Latgales klubu pieveica negaidīti pārliecinoši (8:0, 8:3).

Pusfinālā zaudējums “Riga Futsal Club” ar 2:10 un 1:12, kas nozīmēja tikšanos cīņā par bronzu ar regulārā turnīra trešo labāko komandu Kuldīgas “Nikers”.

Pamatturnīrā komandas uzvaras dalīja uz pusēm, bet pirms nedēļas Kuldīgā ar 3:2 uzvarēja nīcenieki, ieliekot pamatakmeni trešās vietas iegūšanai.

Cīņa Nīcas sporta hallē aizritēja ar laukuma saimnieku pārsvaru.

Mūsējie teju bez kļūdām darbojās aizsardzībā, bieži bīstami uzbruka un neizmantoja vairākas lieliskas iespējas izgājienos vienatnē pret vārtsargu.

Kuldīdznieki gan pirmie izvirzījās vadībā, kad 11. minūtē pēc stūra sitiena izspēles precīzi sita Aleksis Štūlbergs.

Janeks Kreitāls uzreiz pieprasīja minūtes pārtraukumu, pēc kura mājinieki īsā laikā guva divus vārtus.

Vispirms pēc bumbas ievadīšanas spēlē no auta kombināciju precīzi noslēdza Mārcis Červoņikovs, bet 14. minūtē Edgars Miķelis Kovaļskis ar spēcīgu soda sitienu panāca 2:1.

Tiesneši vēl gāja skatīt video atkārtojumu, jo Mārča raidījums no pārliktņa atsitās pret zemi un izlēca ārā no vārtiem.

Šī nebija vienīgā epizode pirmajā puslaikā, kuru pie monitora izvērtēja soģi, tomēr abās epizodēs soda sitieni netika piešķirti.

Otrais puslaiks aizritēja ar lielāku bumbas kontroli no viesu puses, bet bīstamu momentu pie Tomasa Toma Sprūda sargātā cietokšņa nebija daudz, turklāt nīcenieki draudīgi veidoja pretuzbrukumus, bet bumba vārtos spītīgi negāja.

Trīs minūtes līdz pamatlaika beigām Kuldīga pēc iespējas pārgāja uz spēli ar pieciem laukuma spēlētājiem, un mājinieki par šo rīcību sodīja.

Viesi kļūdījās laukuma vidusdaļā, sekoja prettrieciens, un punktu mačam pielika Raivis Svilis.

Godalgu pasniegšana sekoja uzreiz pēc cīņas, un “Nīca/OtankiMill” bez kausa un bronzas medaļām ieguva arī “fair play” balvu.

Par čempioniem kļuva “Riga Futsal Club”, kas finālā trīsreiz pārliecinoši pieveica TFK “Beitar”.  

Tribīnēs netrūka arī komandas atbalstītāju, kas bija visai pamanāmi.

“Mēs esam bagāti, jo mums esat jūs!”

pie kopbildes ar līdzjutējiem sociālajos medijos pēc spēles rakstīja komanda.

Kluba fanu aktivitāšu neoficiālā organizatore Anna Drāzniece no Otaņķiem atzīst – šoreiz tribīnes bijušas mazliet tukšākas, nekā ierasts, jo vienlaikus notikuši vairāki pasākumi, taču skaļuma ziņā to nevarēja just.

“Sajūtas, protams, bija ļoti labas! Mēs ļoti cerējām uz uzvaru. Spēlētājiem pateicām, ka uz Kuldīgu vairs negribam braukt, gribam, lai tas beidzot beidzas, turklāt mājās.

Tad nu puiši gan mums, gan sev uzdāvināja uzvaru. Tas, ka piektā sezona nāca ar medaļu, ir liels gandarījums,”

priecājas Anna.

Viņa stāsta, ka komanda regulāri pateicas līdzjutējiem par atbalstu un došanos līdzi uz izbraukuma spēlēm.

“Viņiem tad ir lielāks azarts spēlēt. Viņi jūt atbalstu, dzird mūsu kliedzienus. Tas ir svarīgi. Un, tā kā “Nikers” fanus nevarēja dzirdēt, tad domāju, ka šoreiz bijām tiešām skaļi,” smej Anna.

Anna stāsta, ka kluba fanu atribūtika patiesībā ir trīs krāsās, tomēr tieši sarkano līdzjutēji pieņēmuši par savējo, tāpēc vienojušies, ka arī šoreiz tribīnēs būs īpaši pamanāmi.

Tie, kuriem īpašo kreklu nav, atraduši citus sarkanus apģērbus, bet daži šajā krāsā bija tērpušies no galvas līdz kājām.

Un, lai gan līdzjutēji pa durvīm gluži iekšā nevēlās, lielais atbalsts bija jūtams arī pēc spēles, kad viss pagasts sarosījās un sociālajos medijos bronzas ieguvējiem veltīja ne vienu vien labu vārdu.

“Pirms trim gadiem ar draudzenēm vienkārši izdomājām, ka gribam komandu pārsteigt. Ģērbtuvē sagatavojām plakātus, karodziņus, gardumus.

Tad es iegāju lielā azartā, un nu jau pāris sezonas mums ir aktīvs fanu klubiņš.

Man ir arī palīgi. Katrā mājas spēlē cenšamies organizēt kādu aktivitāti, kādu pārsteigumu spēlētājiem. Piemēram, Lieldienās pārģērbos par zaķi un visus spēlētājus pēru ar pūpoliem. Šī izcīnītā trešā vieta mums ir kā atalgojums,” Anna pasmaida, atceroties, kā visa fanu būšana aizsākusies.