Uz LFF prezidenta amatu pretendēja līdzšinējais vadītājs Ļašenko un Latvijas futbola virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs.

Ļašenko balsojumā saņēma 72 balsis, bet Krivuņecs – 21.

Divos LFF viceprezidenta amatos tika ievēlēti Sergejs Kovaļovs ar 79 balsīm un Olafs Pulks ar 63 balsīm, arī viņiem saglabājot savus amatus.

Trešais kandidāts Edgars Dupats saņēma 30 balsis.

Valdē tika ievēlēti Anastasija Kučinska, Andis Rozītis, Eduards Borisevičs, Emīls Latkovskis, Jānis Engelis un Nauris Mackevičs, kuri saņēma vismaz pusi no delegātu atbalsta.

No septiņiem kandidātiem uz sešām vietām mazāk nekā pusi delegātu balsu saņēma Guntars Indriksons.

Ļašenko ir piektais LFF prezidents organizācijas vēsturē. No 1990. līdz 1995. gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996. gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996. gada LFF prezidenta amatā bija Guntis Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Kasparu Gorkšu.