Kārtējā Baltkrievijas hokeja čempionāta spēlē pirmdien notika Latvijas un Baltkrievijas čempionu duelis – SK “Liepājas metalurgs” izbraukumā palika sausā cīņā ar Minskas “Keramin”. Šajā spēlē liepājnieku vārtu sargāšana tika uzticēta Imantam Legzdam, bet Dmitrijs Žabotinskis netika iekļauts pat pieteikumā.

Ārpus sastāva palika arī aizsargs Māris Jass. Jau pēc spēles metalurgu galvenais treneris Vladimirs Golubovičs skaidroja savu izvēli ar vēlmi ļaut Dimam atpūsties, kā arī sagādāt Legzdam spēļu praksi pirms Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēm. Savukārt attiecībā uz Jasu Golubovičs sacīja, ka no deviņiem komandā esošajiem aizsargiem izceļas vienīgi Vents Feldmanis, bet pārējie esot spēkos līdzvērtīgi un Jass uz kopējā fona ne ar ko īpaši neizceļas.

Pirmā trešdaļa abu komandu izpildījumā vairāk atgādināja vienmuļu slidināšanos, ko Baltkrievijas sporta izdevuma “Pressball” hokeja nodaļas vadītājs Slava Fedorenko raksturoja ar tradicionālo apzīmējumu “vieni negribēja, otri nevarēja”. Ja ņem vērā, ka svētdien “Keramin” spēlēja pret komandu “Brest” (3:1), tad iespējams, ka varēšanas vairāk trūka mājiniekiem. Momentu gan bija ļoti, ļoti maz uz abiem vārtiem. Mazliet jautrāk kļuva, komandām spēlējot nevienādos sastāvos. Tiesa, lai gan mājinieki nepilnu minūti spēlēja piecatā pret trim metalurgiem, neko vairāk par vienu tālmetienu keramiķi neradīja, un bīstamāki savā vienīgajā vairākumā bija liepājnieku uzbrukumi. Labākais vārtu gūšanas moments pirmajā trešdaļā bija Āboliņam, kurš, saņēmis komandas “Keramin” vārtsarga precīzu piespēli, tik ļoti apjuka no šādas vismīlības, ka momentu izniekoja. Kopumā metalurgi tomēr izskatījās mazliet mobilāki, lai gan lielākoties darbojās pārlieku individuāli, bet kolektīvisma iezīmes visvairāk bija saskatāmas abu lietuviešu – Pliskauska un Lelena – saspēlē.

Spēles gaita kardināli mainījās pēc pārtraukuma, un diemžēl ne par labu mūsējiem. Mājinieki sāka aktīvi presingot, liedzot metalurgiem iesākt saturīgus uzbrukumus. Visa perioda laikā liepājniekiem bija viens patiesi labs vārtu gūšanas moments, kurš atkal radās pēc Koštura piespēles. Šoreiz ripu no sāncenšu vārtsarga saņēma Juris Ozols, kurš arī negaidīja šādu dāvanu, bet slovāks ātri vien savu kļūdu izlaboja.

Pirmos vārtus metalurgi zaudēja 8.minūtē, kad Tereško aiztraucās uzbrukumā pa kreiso flangu, bet perioda izskaņā Igošins pēc vairāku piespēļu kombinācijas noķēra Legzdu pretkustībā. Starp citu, Igošinam šī bija tikai otrā spēle pēc savainojuma sadziedēšanas, ko uzbrucējs novembrī guva Kontinentālā kausa izcīņā Liepājā.

Pēdējā trešdaļa bija mazliet aktīvāka par pirmo, bet ne tik enerģijas pilna kā otrā, un vienīgos vārtus mājinieki guva ar raidījumu no zilās līnijas Legzdam starp kājsargiem.

Trešdien metalurgi izbraukumā spēlēs pret Bobruiskas komandu “Šiņņik”.

“Keramin” – “Liepājas metalurgs” 3:0 (0:0, 2:0, 1:0).
Minska, 16.februāris, 570 skatītāju.
Tiesneši: J.Zavgorodnijs, V.Gocuļa, V.Rufs.
Vārti: 7:06 Tereško – 1:0. 18:51 Igošins (Židkihs, Černooks) – 2:0. 57:12 Blagoijs (Dudiks, Permjakovs) – 3:0.

Metieni: 20 (4+9+7) – 17 (2+6+9).                                     
Sodi: 8 (2+2+4) – 22 (6+12+4).
Vārtsargi: Košturs – Legzda.
Labākie spēlētāji: Strahovs, Košturs – Kniksts. 

Komentāri: 

Vladimirs Golubovičs (“Liepājas metalurgs”):
  – Neskatoties uz rezultātu, esmu apmierināts ar komandas pašatdevi – tā bija ievērojami labāka nekā mājas spēlē pret “Vitebsk”. Vietu vārtos uzticēju Legzdam, kurš daļēji ir vainīgs par ielaistajiem vārtiem, bet visu atbildību viņam nedrīkst uzvelt.

Andrejs Gusovs (“Keramin”):
  – Ar šo spēli esmu apmierināts dubulti – pirmkārt, ar rezultātu, otrkārt, ar to, ka mūsu sastāvs vairs netiek raustīts, spēlētājiem ceļojot uz Minskas “Dinamo” un atpakaļ. Neskatoties uz blīvo kalendāru, komandai beidzot ir normāls treniņu režīms un nostabilizējies sastāvs.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”