Šovakar, dienu pēc traģiskās aviokatastrofas Jaroslavļā, kurā gāja bojā gandrīz visa hokeja komanda “Lokomotiv”, pie “Liepājas metalurga” ledushalles pulcējās liepājnieki, lai pieminētu traģēdijas upurus.

Lai arī tik drūmos mirkļos nav pieņemts šķirot upurus savējos un svešajos, šķiet pašsaprotami, ka Latvijas iedzīvotāju sirdīs visdziļāko rētu ir iecirtusi Kārļa Skrastiņa aiziešana mūžībā. Atvadīties no Latvijas izlases aizsarga, valstsvienības kapteiņa, kurš savas pašatdeves un izturības dēļ savulaik kļuva par NHL rekordistu starp aizsargiem, tādējādi iegūstot iesauku Dzelzs vīrs, atnāca simtiem liepājnieku. Piemiņas pasākuma sākuma laiks bija pulksten 20, bet jau krietni pirms tam pie halles stiklotās fasādes, kur bija novietoti Kārļa un viņa komandas “Lokomotiv” attēli, gūla desmitiem svecīšu un ziedu. Nelielu runu teica K. Skrastiņa kādreizējais treneris, Liepājā strādājošais Jevgēņijs Banovs.

Pamazām cilvēku kļuva aizvien vairāk. Ieradās sērotāji ar Rīgas “Dinamo” un Latvijas izlases atribūtiku, ieradās citu sporta veidu, piemēram, futbola un ūdens motosporta, pārstāvji. Tikko beiguši treniņu, vēl pilnā ekipējumā godināt savus mūžībā aizgājušos pieredzējušos kolēģus iznāca “Liepājas metalurga” dublieri. Cilvēku jūrā bija visu paaudžu liepājnieki, bet visvairāk bija jaunu cilvēku. Asaras bija grūti valdīt, un daudzi to nemaz arī necentās. Lielākoties ļaudis klusēja, bet, kad runāja, tad neslēpa šoku par notikušo, par to, ka aizsaulē ir aizgājuši tik daudzi jauni un spēcīgi cilvēki, par to, ka Latvija ir zaudējusi tik krietnu savu dēlu. 

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

sportacentrs.com video