“Visi visu redzēja” – mēdza teikt iepriekšējais SK “Liepājas metalurga” futbola komandas galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs. Pēc sestdienas spēles līdzīgi varētu sacīt arī šā kluba hokejistu galvenais treneris Vladimirs Golubovičs. Lai arī metalurgu spēle pret komandu “Rīga 2000” norisinājās Rīgā, pateicoties tiešraidei kanālā “LTV 7”, arī liepājnieki varēja labi redzēt, ka, pat nedemonstrējot ne tuvu savu labāko sniegumu, mūsējie izcīnīja itin pārliecinošu uzvaru.

“Liepājas metalurga” galvenais treneris Vladimirs Golubovičs pieturējās pie principa “uzvarētājs sastāvu nemaina”, un sestdienas spēlei tika pieteikti identiski virknējumi kā trešdienas mačā ar šo pašu pretinieku. Un ko gan mainīt, ja mūsējiem spēle iet no rokas, bez tam visi metalurgu virknējumi sezonas garumā mainīti minimāli, lielākoties saglabājot pašreizējo variantu.

Šoreiz metalurgi iesāka pat aktīvāk nekā trešdien Liepājā un apņēmīgāk devās uz Raituma sargātajiem vārtiem, taču arī mājinieku sniegums aizsardzībā bija uzlabojies, drošāk darbojās arī vārtsargs. Mūsējo mēģinājumi ar sākuma ofensīvas palīdzību izvirzīties vadībā nebija veiksmīgi, un pirmajā trešdaļā laukumā dominēja ne pārāk pievilcīga spēkošanās ar maz metieniem pa abu komandu vārtiem.

Metalurgi atkal pamatoti un nepamatoti pelnīja noraidījumus, tradicionāli grēkojot arī vairākumā. Ļoti gribētos, lai līdz izslēgšanas spēlēm mūsējie šo trūkumu novērstu, taču tad mūsējiem par savām kļūdām būtu jācieš, taču Golubovičam savējo audzināšanu apgrūtina tas, ka pretinieki, spēlējot vairākumā, mūsējos ar gūtiem vārtiem nesoda.

Tā arī sestdienas spēlē otro trešdaļu “Liepājas metalurgs” iesāka trijatā, bet cīņas sižets nemainījās – izturējuši ilgstošo mazākumu, mūsējie paši realizēja viena vīra pārsvaru. Varbūt Fiļimonova vārtu guvums nebija tik elegants kā trešdien, taču par tā likumsakarību šaubas neradās.

Viesu sniegums atgādināja nostāju – “jūs esat čempioni, jūs arī raujieties melnās miesās, mēs paskatīsimies, vai beidzot pratīsiet uzvarēt”. Bet čempioni neprata izmantot savas iespējas pat laikā, kad uz noraidīto soliņa atradās četri mūsējie. Visi laukuma spēlētāji mazākumā darbojās aktīvi, novirzīja spēli uz laukuma stūriem, piespiežot mājiniekus daudz laika patērēt, lai sāktu uzbrukumu. Bet, arī nostājoties uzbrukuma pozīcijās, visas problēmas netika atrisinātas, jo pie pirmās iespējas liepājnieki nekautrējās doties straujā pretuzbrukumā, liekot jau rīdziniekiem pārkāpt noteikumus.

Neveiksmi uzbrukumā laukuma saimnieki centās kompensēt ar netīšiem uzbrukumiem mūsējo vārtu sargātājam Žabotinskim. Galvenais vaininieks bija Želubovskis, bet par galveno Dmitrija aizstāvi kļuva Gubins. Var uzskatīt, ka tie bija, ir un būs nevajadzīgi asumi, taču arī šādas saķeršanās hokeju padara azartiskāku un skatītājiem pievilcīgāku. Žabotinski šādas nekaunības nespēja izsist no ierindas, un viņš turpināja savu darbu veikt teicami, bet pie Raituma vārtiem mūsējiem līdzēja arī veiksme, kā vārtus gūstot Ozolam, bet divas pēdējās ripas tika iemestas pēc teicamām izspēlēm atrodot brīvos spēlētājus.

Līdz ar to, pat neskatoties uz to, ka mūsējo sniegumu uzbrukumā ir grūti nosaukt par izcilu, kā arī uz to, ka kārtējo reizi metalurgi sapelnīja daudz noraidījumu (liepājniekiem 46 soda minūtes, rīdziniekiem 36), uzvara bija itin pārliecinoša. Var saprast, kāpēc kolēģiem Anatolijam Kreipānam un Marisam Andersonam rodas jautājumi par mūsējo prasmi noskaņoties spēlēm un nesacelt degunus mākoņos. Tā varētu un, iespējams, ka pat vajadzētu būt, bet līdz šim par pašpārliecinātību varētu liecināt tikai 1:6 zaudējums “Latgalei”, bet rīdzinieki un ogrēnieši mūsējiem ir pietiekami spēcīgs kairinātājs.

Jācer, ka ar attieksmi viss būs kārtībā arī pēc regulārās sezonas beigām, kas pietuvojušās viena riņķa attālumā. Trešdien pulksten 18.30 “Liepājas metalurgs” savā laukumā tiksies ar “LSPA/Rīgu”, izspēlējot sestā riņķa pēdējo maču, bet tad sekos arī regulārās sezonas pēdējās sešas cīņas, kuras mūsējie aizvadīs savā laukumā. Tiesa, tās vairs nevar ietekmēt mūsējo pozīciju turnīra tabulā – gūto punktu ziņā teorētiski liepājniekus vēl var panākt “ASK/Ogre”, bet savstarpējo spēļu bilance pozitīva ir “Liepājas metalurgam”.

Citi nedēļas nogales rezultāti: “ASK/Ogre” – “LSPA/Rīga” 6:3, “Latgale” – “Big Diamonds” 6:2 un 1:4.

“Rīga 2000” – “Liepājas metalurgs” 0:4 (0:0, 0:1, 0:3)
Vārtu guvēji: 27:36 Fiļimonovs (Feldmanis, Ozols) – 0:1 (vairākumā), 45:25 Ozols – 0:2 (vairākumā), 52:40 Ļouškins (Lelens, Pliskausks) – 3:0 (vairākumā), 57:42 Mihailovs (Kiriļenko, Mamonovs) – 4:0.
“Liepājas metalurgs”: vārtsargs – Dmitrijs Žabotinskis; pirmā maiņa: aizsargi Eduards Ivanovs, Vents Feldmanis, uzbrucēji – Valērijs Fiļimonovs, Juris Ozols, Oļegs Koreškovs; otrā maiņa: aizsargi – Edmunds Kniksts, Sergejs Ļouškins, uzbrucēji – Darjus Lelens, Darjus Pliskausks, Andrejs Smirnovs; trešā maiņa: aizsargi – Sergejs Gubins, Sergejs Tjoluškins, uzbrucēji – Vladimirs Mamonovs, Konstantīns Mihailovs, Dmitrijs Kiriļenko; ceturtā maiņa – aizsargi: Georgijs Čirkovs, Ruslans Borisenko, uzbrucēji – Sergejs Daņilovs, Valērijs Kuļibaba, Pavlo Borisenko.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Asumi abu komandu starpā virmoja gan trešdienas spēlē Liepājā, gan arī sestdien Piņķos.