Tādās reizēs valda pavisam citas emocijas, arī cīņa ir daudz skarbāka. Izslēgšanas spēļu laikā liepājniekiem spēlētāji izkrita no sastāva diskvalifikācijas dēļ (karstasinīgākie izrādījās ārzemnieki – Lelens, Mihailovs, regulārās sezonas pēdējā spēlē trīs maču diskvalifikāciju saņēma Gubins). Taču, iespējams, izšķirošo kauju par “Samsung” premjerlīgas zeltu lielākoties nācās izlaist savainojumu dēļ – Mamonovam lauzta roka, Mihailovam savainots ceļgals, cirksnis pastiepts Jasam (kurš gan devās laukumā).

Zaudējumi pietiekami būtiski, bet “Liepājas metalurga” galvenais treneris Vladimirs Golubovičs jau uzreiz pēc finālsērijas trešās spēles negaudās par nežēlīgo likteni. Tieši pretēji – viņš norādīja, ka komandā pietiek hokejistu, kas varētu aizvietot savainotos un diskvalificētos.

Tika prognozēts, ka laukumā varētu doties, piemēram, Ļepihovs un Čirkovs, bet abi vēl neilgi pirms mača sākuma Ogres ledushallē mielojās ar vakariņām. Līdz ar to izmaiņas mūsējo rindās bija nelielas – tikai Daņilovs.

Šodienas spēlē lielākā intriga faktiski bija: vai klubam ir dots uzdevums uzvarēt Ogrē vai čempionu godināšanu atliks uz Liepāju? Šajā sakarībā nācās taisnoties metalurgu menedžerim Mihailam Vasiļonokam, kuram pirms spēles jokojot jautāja par to, ka medaļas taču šodien netiks pasniegtas – metalurgi visu atlikšot uz piekto spēli. Vasiļonoks tikai smaidīja ūsās un teica, ka viss atkarīgs no spēlētājiem.

Jau piecpadsmit minūtes pirms spēles sākuma balsis izmēģināja “Liepājas metalurga” līdzjutēji. Mājinieki vispirms atbildēja ar svilpieniem, tikai tad ar savu komandu atbalstošiem saukļiem.

Pirmo trešdaļu liepājnieki aizvadīja piesardzīgi. Mājinieki bija apņēmības pilni savu pirmo uzvaru sērijā izcīnīt savā laukumā, savu skatītāju priekšā, kas šoreiz Ogres ledushalli bija aizpildījuši mazliet vairāk par pusi. Līdz ar to metalurgu līdzjutējiem bija vieglāk apliecināt savu klātbūtni. Laukumā gan viesu dominantes nebija. Viegli neklājās pat mūsējo pirmajai maiņai, kas brīžiem tika iespiesta savā zonā, bet trešajam un ceturtajam virknējumam klājās vēl grūtāk, un darba Žabotinskim netrūka.

Tiesa, arī uzbrukumā liepājnieku pirmais virknējums izskatījās visiespaidīgāk. Lielākais ieguvums pirmajā trešdaļā metalurgiem bija minimāli mazākumā pavadītais laiks, kā arī vairākums, kas saglabājās arī otras trešdaļas ievadā. Iespējams tieši skaitliskais pārākums metalurgiem ļāva pārtvert iniciatīvu, savu spiedienu palielinot, spēlējot piecatā pret trim. Saspēlējās mūsējie labi, bet mājinieki tikpat labi aizsargājās, neļaujot metalurgiem izveidot drošas vārtu gūšanas iespējas, tiesa vairākkārt pietrūka pavisam maz. Jau spēlējot vienādos sastāvos, pēc Grāvīša metiena ripa kustību uz Legzdas vārtiem pārtrauca uz pašas vārtu līnijas.

Ogrēnieši, kas tik pozitīvi agresīvi šajā sērija vēl nebija redzēti, ilgi nekavējās ar atbildi. Tomēr metalurgi darīja visu, lai pārrakstītu pirmajā trešdaļā iesākto spēles scenāriju. Bija gan pašu teicami veidotas kombinācijas, gan pretinieku kļūdas (Kiriļenko neizmantoja izgājienu vienatnē uz vārtiem pēc Kerča kritiena uz zilās līnijas). Gūto vārtu nebija, bet vismaz spēles ritējums bija mainījies visai būtiski.

Trešā perioda sākumā mūsējie palika mazākumā, bet kopumā trešdaļas ievadā liepājnieki biežāk spēlēja vairākumā, arī piecatā pret trim laukuma saimniekiem, bet ripa negāja vārtos pat pēc atkārtotiem metieniem no vārtu priekšas. Varbūt tieši pārlieku lielā vēlme uzvarēt šoreiz bija metalurgu lielākais ienaidnieks?

Iespējams, bet, ko mūsējie nespēja paveikt ar meistarību, to beigās panāca ar kapāšanu. Piecas minūtes līdz spēles beigām pa kreiso malu izrāvās Lelens, viņa metienu Legzda atvairīja, bet Pliskausks ar mājinieku aizsargu un vārtsarga palīdzību guva spēles un visas sērijas izšķirošos vārtus. Cīņas izskaņā ogrēnieši vēl nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, reālu iespēju metalurgiem gūt otros vārtus nebija, bet šoreiz pietika ar kvalitatīvu spēli vairākumā, lai daļa komandas soliņa līksmotu jau trīs sekundes līdz mača beigām – pirms iemetiena vidusszonā.

Pēc mirkļa ledus jau bija nokaisīts ar metalurgu ķiverēm, cimdiem un nūjām, bet hokejisti sveica cits citu. Pēc mirkļa uz ledus parādījās arī SK “Liepājas metalurgs” amatpersonas ar prezidentu Sergeju Zaharjinu priekšgalā. Pie individuālām balvām tika Žabotinskis (čempionāta labākais vārtsargs), Feldmanis (čempionāta labākais aizsargs) un Golubovičs (čempionāta labākais treneris).

Līdz ar to, lai arī pēdējā uzvara devās rokās ar ļoti lielu piepūli, tas metalurgu uzvaru Latvijas čempionāta finālā padarīja vēl nozīmīgāku!

“ASK/Ogre” – “Liepājas metalurgs” 0:1 (0:0, 0:0, 0:1).
Vārtu guvēji: 53:32 Pliskausks (Smirnovs).
“Liepājas metalurgs”: vārtsargs Dmitrijs Žabotinskis; pirmā maiņa: aizsargi Eduards Ivanovs, Vents Feldmanis, uzbrucēji – Valērijs Fiļimonovs, Juris Ozols, Dmitrijs Kiriļenko; otrā maiņa: aizsargi – Edmunds Kniksts, Sergejs Ļouškins, uzbrucēji – Darjus Lelens, Darjus Pliskausks, Andrejs Smirnovs; trešā maiņa: aizsargi – Māris Jass, Sergejs Gubins, uzbrucēji – Māris Grāvītis, Valērijs Kuļibaba, Sergejs Daņilovs; ceturtā maiņa: aizsargi – Ruslans Borisenko, Sergejs Tjoluškins, uzbrucēji – Oļegs Koreškovs, Valentīns Feoktistovs, Pavlo Borisenko.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”
Ogrē

Aivara Liepiņa (“Diena”) foto