SK “Liepājas metalurgs” Baltkrievijas hokeja čempionāta pirmajās spēlēs izcīnījis septiņus punktus, un lielā mērā mūsējo panākumus sekmēja komandas jaunpienācēja, uzbrucēja Edija Brahmaņa rezultativitāte.

– Edij, tev trīs spēlēs ir 5 (4+1) punkti, laikam esi apmierināts ar sezonas sākumu?
– Protams, pagaidām viss izdodas. Spēlēju, kā māku, daru visu ar pilnu atdevi, un patīkami, ka sanāk.

– Kāda ir sapratne ar maiņas partneriem?
– Ar Mihailovu (Konstantīnu – A.S.)  ļoti labi saprotamies jau no pirmajām spēlēm, kā jau galvenais presē teica. Trešais uzbrucējs gan spēles laikā mainās.

– Kas ir BAČ favorīti – Minskas klubi, Žlobina?
– Varētu būt Minskas klubi. Domāju, ka Žlobina gan nebūs. Mums vajadzēja viņus uzvarēt, bet mazliet pietrūka. Varbūt, ja es būtu panācis 3:1, nevis ripa trāpītu pa pārliktni, tad pa vārtu stabu, būtu viņus nolauzuši.

– Vēlāk tev uzticēja trīs reizes mest bullīšus – divus iemeti, trešo ne. Vai esi labākais šajā elementā, ja tev tik ļoti uzticas?
– Klubā “Rīga 2000” Normunds Sējējs gandrīz nevienā spēlē man neuzticēja mest, arī Ogrē es biju tikai kāds trešais metējs. Liepājā treneris uzticas, un tad arī daudzas lietas labāk sanāk.

Kad divus bullīšus jau biju iemetis, sāku pārlieku daudz domāt, ko tagad darīt. Vēlāk liepājniekos skatījos video – varēju ripu palaist vārtsargam pa apakšu, bet es centos pārcelt pāri.

– Kāpēc no Ogres, kur pavadīji vairākas sezonas, pārcēlies uz Liepāju?
– Pirmkārt, neatradām kopīgu valodu finansiālajos jautājumos. Par to naudu, kuru piedāvāja, nebiju gatavs kopā ar draudzeni un bērnu dzīvot Jaunmārupē, bet uz treniņiem un spēlēm 40 kilometrus braukt uz Ogri. Savukārt Ogrē negribēju dzīvot, jo mana draudzene strādā Rīgā.

Otrkārt, uzskatu “Liepājas metalurgu” par spēcīgāku klubu, ko pierādīja pagājušā sezona, kad 11 spēlēs Ogre ne reizi nevarēja Liepāju uzvarēt. Es zināju, ka Liepājas klubā ir labāki apstākļi, bet nebiju iedomājies, ka tik labi, un sākumā biju patīkami pārsteigts.

– BAČ pirmajā spēlē pret bijušo klubu nopelnīji 18 soda minūtes. Spēle pret “ASK/Ogri” bija principiāla?
– Pret bijušajām komandām jau vienmēr gribas pēc iespējas labāk nospēlēt, bet soda minūtes nebija šā iemesla dēļ. Es saprotu, ka Fanduļs (Vjačeslavs – A.S.) ir paspēlējis cilvēks, bet tāpēc viņš nevar ar nūju likt šlagbaumu zobos. Var jau sist ar roku, bet ne jau ar nūju. Labi, ka pēdējā brīdī pagriezu seju. Nav jau viņš tāda autoritāte, lai būtu neaizskarams, un es pagriezīšos, atvainošos un slidošu prom. Tad pagrūstījāmies, palamājāmies un nopelnījām pa 14 minūtēm.

– Esi spēlējis arī mums eksotiskajā Anglijas līgā.
– Nekādas eksotikas tur nav. Lielbritānijā visās komandās ir maz vietējo hokejistu, pārsvarā spēlē kanādieši, piemēram, tajā sezonā, kad es tur biju, nācās spēlēt pret Teo Flerī. Anglijā bija spēles, kad daudzo kautiņu un noraidījumu dēļ mači ilga četras ar pusi stundas – divreiz ilgāk nekā parasti. Pēc piespēles nedrīkstēji atslābināties, jo varēji atgūties tikai uz rezervistu soliņa ar ožamo spirtu pie deguna. Taču tādas spēles norūda, un vismaz psiholoģiskajā ziņā Anglijā ieguvu daudz.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?
– Pēc iespējas labāk spēlēt, celt savu individuālo līmeni. Galvenais, lai komandai labi iet Baltkrievijā. “Labi”, manuprāt, būtu pirmais piecnieks. Protams, jāuzvar Latvijas čempionātā. Ja ar savu spēli būšu nopelnījis uzaicinājumu uz izlasi, tad valstsvienībai nekad neatteikšu. Ceru ar labu sniegumu izcīnīt iespēju apliecināt sevi vismaz pārbaudes spēlēs.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Edijs Brahmanis par sezonas sākumu ir gandarīts.